Analizējot no Panamas juridiskās kompānijas Mossack Fonseca presē noplūdušos dokumentos par kompānijas klientiem, kuri izmantojuši ārzonas pakalpojumus, īpaši tiek uzsvērts, ka zemo nodokļu jurisdikcijas varētu būt izmantotas naudas atmazgāšanai, kā arī lai izvairītos no nodokļu nomaksas..
Daudz mazāk uzmanības tiek pievērsts faktam, ka ievērojama daļa tā dēvētajos Panamas dokumentos pieminēto personu par pēkšņo publicitāti vai iespējamajām soda sankcijām nesatraucas un norāda - visi ārzonu darījumi bijuši pilnībā likumīgi. Viņu paziņojumus apstiprina arī daudzu valstu varas iestādes, gan piebilstot, ka tiks veiktas papildu izmeklēšanas, tas nozīmē - ar noplūdinātajiem dokumentiem tiks salīdzināta nacionālo nodokļu dienestu vai citu atbildīgo iestāžu rīcībā esošā informācija. Šīs salīdzināšanas laikā, protams, atradīsies krietns skaits savus ieņēmumus slēpušu uzņēmēju, kā arī ierēdņi un politiķi ar šaubīgiem ienākumu avotiem, taču vairākums dokumentos pieminēto personu likumus nebūs pārkāpušas.
Pasaulē tikpat kā nav valstu, kuras aizliegtu saviem pilsoņiem izmantot zemo nodokļu jurisdikciju pakalpojumus, vienīgā prasība parasti ir, lai minētie pilsoņi informētu par savām darbībām pastāvīgo mītnes valstu finanšu iestādes, kā arī lai tiktu ievērotas atsevišķas papildu prasības, tajā skaitā attiecībā uz nodokļu nomaksu. Pat ievērojot visus priekšnoteikumus, uzņēmējdarbība ārzonās lielākajā daļā pasaules ir daudz izdevīgāka nekā atrašanās nacionālajās jurisdikcijās, un bagāti cilvēki labprāt izmanto likumīgu iespēju kļūt vēl bagātākiem. Par zemo nodokļu jurisdikcijām daudz ko liecina fakts, ka tajās atrodas vismaz 15, bet, pēc dažām aplēsēm, pat 30-40 triljoni (!) ASV dolāru.
Vienlaikus nav nekādu pazīmju, ka vairākums šo līdzekļu piederētu korumpētiem ierēdņiem, organizētās noziedzības bosiem vai asinskāriem diktatoriem. Gluži pretēji - vairākumu triljonu ārzonās, nepārkāpjot nevienu likumu, ir nogādājušas gan visā pasaulē zināmas korporācijas, cienījami uzņēmēji un slavenu vārdu mantinieki, gan bagāti ļaudis, kuriem nav vajadzīga lieka publicitāte, toties ir vēlme samazināt izdevumus un palielināt ienākumus. Lieki piebilst, ka arī ievērojama daļa šai publikai labvēlīgo likumu ir tapusi, pateicoties pašu ieinteresēto personu un to algotu lobētāju aktivitātēm.
Lai arī «likumīgās» ārzonu izmantošanas metodes bieži izpelnās nosodījumu, to apkarošana nav valstu prioritāte, visu uzmanību veltot cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī tām nedaudzajām palikušajām un visai eksotiskajām nodokļu paradīzēm, kuras nav iekļāvušās informācijas apmaiņas programmās un turpina pieņemt šādus līdzekļus. Reakcija uz Panamas dokumentu publiskošanu ir tikai kārtējais apliecinājums šādai tendencei. Vienlaikus pat kontrolēta ārzonu pastāvēšana ir problēma pati par sevi, jo kalpo kā uzskatāms pierādījums tēzei, ka mūsdienu pasaulē daži tomēr ir vienlīdzīgāki par vairākumu.