Esot vieglprātīgāki
Aptaujājot vairākus jauniešus ar sociālo tīklu palīdzību, nereti jāsastopas ar jauniešu nevēlēšanos atbildēt uz jautājumu vai arī atbildi, ka politika viņus neinteresē. Arī tie, kuri atbild, ka dosies vēlēt, norāda, ka to darīs pilsoņa pienākuma pēc, taču lielākā daļa vēl īsti nezinot, par ko atdot balsi, jo ir skeptiski pret politiķu līdzšinējo darbu. «Jaunieši no politikas ir diezgan tālu. Ar retiem izņēmumiem,» saka Liepājas Jaunatnes centra pārstāve Liene Jankovska, prognozējot samērā nelielu jauniešu aktivitāti vēlēšanās. Bijušais jauniešu ministru prezidents Dzintars Kalniņš uzskata, ka «lielākā problēma ir iemaņu un informācijas trūkums, kam nāk klāt neizskaidrojams biklums un malā pasēdēšanas sindroms».
Optimistiskāka ir jaunatnes lietu eksperte Eva Ikstena-Strapcāne, kura prognozē gana lielu jauniešu aktivitāti, jo viņi redzot iespēju pašiem ko darīt, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas. Pēdējā laikā jauniešiem esot tendence apvienoties, lai rīkotu pasākumus, piemēram, labdarības projektus, un E. Ikstena-Strapcāne ievērojusi, ka par politiku arī jauniešu kolektīvā tiekot runāts vairāk. Vairāki aptaujātie jaunieši gan norāda, ka par politiku draugu vidū nespriež.
No sociologu Aigara Freimaņa un Arņa Kaktiņa teiktā izriet - nav pamata domāt, ka jauniešu uzvedība būtiski atšķirtos no sabiedrības kopumā, taču gados jaunie vēlētāji esot vieglprātīgāki pret tiesībām vēlēt. «Viņiem politika ir zemās lojalitātes prece: aizgāju, neaizgāju - tam nav nozīmes,» saka A. Freimanis. A. Kaktiņš nav pārliecināts, ka zema aktivitāte būs arī tiem jauniešiem, kuriem tiesības vēlēt šogad ir pirmoreiz, jo viņi varētu piedalīties ziņkārības pēc. Šis ir pirmais gads, kad Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties arī cilvēki, kuri dzimuši neatkarīgā Latvijā. A. Freimanis pieļauj, ka tam būs vairāk simboliska nozīme, jo savu vērtību pamatu šie jaunieši būs ieguvuši ģimenē. Pēc A. Freimaņa domām, jāpaiet vismaz trim Saeimas vēlēšanu cikliem, lai būtu kādas reālas izmaiņas.
Atbalstīs populārākos
Atraktivitāte - to kā vienu no galvenajiem kritērijiem, kas noteiks, par kuru politisko spēku jaunā paaudze atdos savas balsis, min eksperti. Jaunatne esot atvērtāka populistiskiem piedāvājumiem. Lielu lomu nospēlēs reklāmas - jaunieši balsos par pazīstamiem cilvēkiem, krietni mazāk iedziļināsies partiju programmās vai izvērtēs iepriekš doto solījumu izpildi.
Kuri politiķi jauniešu vidū būs populārākie? Tukumnieks Dainis Akmens (22), pieļaujot, ka jaunieši vairāk balsos par uzvārdiem, nevis partiju, norāda, ka viens no populārākajiem kandidātiem varētu būt Ingmārs Līdaka (ZZS), kura «Aizver muti!» iespiedies prātā daudziem. Vēl jaunieši, politiķi un eksperti kā populāru jauniešu vidū min Aināru Šleseru (LPP/LC). «Daudziem viņš patīk, jo viņš ir darītājs. Solvita Āboltiņa (JL) patīk, jo viņa runā par vērtībām,» stāsta E. Ikstena-Strapcāne. No dažu partiju pārstāvju izteikumiem izriet, ka tās rēķinājušās - jauniešu vidū populāri būs sportisti, mūziķi, priekšrocība ir politiķiem, kuri ir līdzīgāka vecuma ar jauniešiem. Partiju pārstāvji līderi kā potenciāli populārākos jauniešu vidū vispirms min sevis pārstāvētos spēkus un tuvākos konkurentus, pieļaujot, ka jauniešu balsu proporcija būs tāda kā vēlēšanu rezultāti kopumā. Jaunieši ir ļoti dažādi, tāpēc nevar izvirzīt vienu tēmu, kas aizrautu visus jaunos vēlētājus, saka Vienotības kampaņas veidotājs Edgars Jaunups. Viņš atsaucas uz socioloģiskajiem datiem, kas rādot, ka jauniešu vidū populārākais politiķis ir Aivars Lembergs.
Piecu lielāko politisko spēku pārstāvji sniedz ļoti līdzīgas atbildes uz jautājumu, kā plāno uzrunāt jaunos vēlētājus. Visi norāda, ka centīsies jauniešus uzrunāt internetā, darboties sociālajos tīklos, kur jaunieši pavada daudz laika, izvērst savu jaunatnes organizāciju darbu, kam tādas ir.