«Mēs ar Krišjāni Kariņu [EP saraksta līderi] nebijām politiskie smagsvari,» Dienai atzina E.Jaunups, kurš bija Rīgas mēra amata kandidāts. Tiesa, kampaņas stratēģijas maiņai bija arī objektīvi iemesli, jo marta vidū EP saraksta līderis Valdis Dombrovskis kļuva par valdības vadītāju, savukārt Rīgas mēra amata kandidātei Solvitai Āboltiņai kā premjera partijas priekšsēdētājai vajadzēja uzņemties koalīcijas vadītājas pienākumus. Domes sēdes slēgtajā daļā, kurā partija analizēja vēlēšanu rezultātus, ir atzīts, ka novēlotā starta došana bijusi viena no kampaņas kļūdām. Tāpēc tagad gluži pretēji - Saeimas vēlēšanām šis starts jau ir dots sestdien, sacīja E.Jaunups, kurš jau tuvākajā valdes sēdē ziņos par kampaņas uzdevumiem. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) atzina, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās JL vērtēs pēc tā, kā V.Dombrovska valdībai būs izdevies pārvarēt ekonomisko krīzi. Viņaprāt, pašvaldību vēlēšanās dominēja personības, bet tagad visu izšķirs darbi.
Jaunais laiks EP vēlēšanās ieguva vienu mandātu - tika ievēlēts K.Kariņš. JL ir pārstāvēts 62 novados ar 171 deputātu, kas ir pat vairāk nekā pirms četriem gadiem, kad JL ieguva 166 mandātus pašvaldībās. JL ir astoņi mēra amati, un tā pārstāvji vada Cesvaines, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Līgatnes, Mār-upes, Rūjienas un Salaspils domi. JL neizdevās iegūt tik lielu ietekmi vietējā varā arī vairāku no partijas tikai daļēji atkarīgu iemeslu dēļ. Ilg-stoša atrašanās opozīcijā liedza pieeju valsts finansējumam, ko savu pārstāvju vadīto pašvaldību infrastruktūras attīstībai dalīja valdības partijas. Tās pārvilināja pie sevis JL pašvaldību deputātus, kuri pāriešanu skaidroja ar vēlmi gādāt par saviem iedzīvotājiem. JL ietekme pašvaldībās samazinājās arī pēc partijas šķelšanās, kad daļa tās vietējo līderu un deputātu pārgāja uz Pilsonisko savienību.