Apsveicami, ka ekonomikas ministrs sācis darbu pie reemigrācijas plāna un veido sadarbības platformu ar tautiešu organizācijām ārvalstīs, lai apzinātu šķēršļus, kas rodas cilvēkam, kurš daudzus gadus pavadījis ārvalstīs, bet tagad vēlas atgriezties Latvijā: var būt citas pilsonības dzīvesbiedrs; bērni, kuri vairs nav Latvijas pilsoņi; vīrs vai sieva, kurš nezina latviešu valodu; bērni, kas slikti zina latviešu valodu, jo gājuši skolā vai bērnudārzā, kurā nodarbības notiek citā valodā. Sociālās apdrošināšanas, veselības aprūpes formalitātes - tas viss ir jārisina.
Te tomēr vietā teiciens: dod, Dievs, mums šādas problēmas! Ja mēs būtu tikuši tik tālu, ka cilvēki laužas atpakaļ uz Latviju, tas būtu apsveicami. Ja mums būtu jārisina tehniski jautājumi, lai nerastos birokrātiski šķēršļi, cilvēkiem atgriežoties mājās, tas patiešām būtu veiksmes stāsts.
Tomēr pagaidām mēs esam tajā reemigrācijas fāzē, kad mums jādod stimuls cilvēkam atgriezties. Ekonomiskās krīzes rokai skarot arī valstis, kas ir tradicionālas Latvijas darbaspēka emigrācijas vietas, palielinās bezdarbs šajā darba tirgus zonā. Savukārt Latviju skar augsti kvalificēta darbaspēka trūkuma problēma. Par darbu dažās profesijās Latvijas darba devēji jau gatavi maksāt atalgojumu, kas ir konkurētspējīgs ar to, ko saņem strādājošie ārvalstīs, jo īpaši, ja ņem vērā reālās dzīvošanas izmaksas Rietumeiropā. Atalgojums augsti kvalificētu speciālistu profesijās, kas XX gadsimta deviņdesmito gadu beigās, kad sākās emigrācija, Latvijā bija absolūti nekonkurētspējīgs, tagad izlīdzinās. Tāpēc svarīgi izveidot portālu, lai ārzemēs strādājošie internetā varētu viegli iegūt vienuviet apkopotu informāciju par Latvijā pieejamajām darba vietām.
Aktīvu palīdzību Ekonomikas ministrijai var dot Latvijas uzņēmēju organizācijas, kas ir ieinteresētas reemigrācijas plāna īstenošanā ne tikai patriotisku motīvu vadītas, bet arī tāpēc, ka darbaroku trūkums ir reāla ekonomiska problēma, kas kavē tālāku uzņēmējdarbības attīstību.
Tomēr galvenais, lai cilvēki sāktu atgriezties Latvijā ar visām jau svešumā iesakņoties sākušajām ģimenēm, ir ar pašreizējo stāvokli salīdzinoši straujš labklājības pieaugums, kam jāpamatojas veselīgā ekonomiskajā izaugsmē. Diemžēl Pasaules Bankas pētījumā Doing Business 2013 Latvija no 21. vietas noslīdējusi uz 25.
Ekonomikas ministrijas aktualitātei numur viens būtu jābūt nevis sadarbībai ar latviešu trimdas organizācijām, bet gan ar vietējām uzņēmēju, darba devēju un nozaru organizācijām un asociācijām.
Būtiski ir novērst visus birokrātiskos šķēršļus, lai cilvēks varētu atgriezties Latvijā, bet vēl svarīgāk novērst visus šķēršļus, kas kavē Latvijas ekonomikas attīstību. Jo tikai tad cilvēks varēs atgriezties, ja viņam būs pietiekami labi atalgots darbs Latvijā. Aizbraukušie atgriezīsies, ja reemigrācijai būs ekonomisks pamats.
* Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents