Šajās dienās tiek uzdoti jautājumi un sniegtas atbildes par Valsts prezidenta tiesībām izmantot savas Satversmes 48. pantā noteiktās tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Daudzviet paustas šaubas, vai šāds lēmums var tikt pieņemts nepilnu nedēļu līdz Valsts prezidenta vēlēšanām. Minētā sakarā svarīgi vadīties pēc likuma burta un gara, izvērtēt tiesību aktus un konstatēt, kā tika izsludināts Valsts prezidenta pieņemtais akts, kam ir tiesības vērtēt gan prezidenta, gan Saeimas aktu atbilstību likumam, vai Satversmē ir paredzēts termiņš, kurā Valsts prezidents var realizēt Satversmes 48. panta pirmā teikuma tiesības, vai deputātiem ir tiesības balsot par Valsts prezidenta ievēlēšanu.
Kuram ir tiesības vērtēt, vai Valsts prezidents Satversmes 48. panta pirmā teikuma tiesības izlietojis labā ticībā un atbilstoši Satversmei? Atbilde uz minēto jautājumu meklējama Satversmes tiesas (ST) likuma 16. panta 4. punktā, kas noteic, ka «Satversmes tiesā izskatāmas lietas par citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts Prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru Prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam.» Būtiski, ka tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam ir: Valsts Prezidentam, Saeimai, ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem, Ministru kabinetam.
Kā redzams no ST likuma 16. panta 4. punkta, tad Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta u. c. aktu atbilstība likumam ir to lietu sarakstā, kuras var tikt skatītas Satversmes tiesā.
Vai Satversmē ir paredzēts termiņš, kurā Valsts prezidents var realizēt Satversmes 48. panta pirmā teikuma tiesības? 48. pants noteic, ka «Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.»
Lai noskaidrotu Satversmes 48. panta jēgu, ir būtiski, ka Satversmes 50. pants paredz, ka Valsts prezidents uzskatāms par atlaistu un Saeima ievēlē jaunu prezidentu uz atlaistā prezidenta atlikušo pilnvaru laiku, ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotajām balsīm izsakās pret Saeimas atlaišanu. Satversme paredz, ka Valsts prezidents var tikai ierosināt Saeimas atlaišanu, bet tiesības lemt par Saeimas atlaišanu ir tikai tautai, kura Saeimu ir ievēlējusi. Turklāt Satversme neparedz Valsts prezidentam beznosacījuma tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu, bet nosaka, ka Valsts prezidents ir uzskatāms par atlaistu, ja tauta lēmusi, ka Saeima netiks atlaista.
Minētais ļauj izdarīt secinājumu, ka Valsts prezidents var ierosināt atlaist Saeimu noteiktā termiņā, proti, lai līdz paša Valsts prezidenta pilnvaru termiņam būtu atlicis tik daudz laika, kā nepieciešams tautas nobalsošanas sarīkošanai.
Arī vadoties pēc līdzīgas tiesību normas, proti, Satversmes 14. panta, kas noteic «Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu. Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu». Līdz ar to secināms, ka Valsts prezidenta tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu nav absolūtas un ir ierobežotas ar laiku, līdz kuram tās ir realizējamas. Izdarāms arī secinājums, ja tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu Valsts prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā nav pat tautai (vēlētājiem), tad tādas nevar būt arī Valsts prezidentam.
Vai deputātiem ir tiesības balsot par jaunu Valsts prezidentu? Vadoties pēc Satversmes 48. un 49. panta, jāsecina, ka deputāti līdz tautas nobalsošanai nav atlaisti un var balsot par Valsts prezidenta ievēlēšanu. Tomēr eksistē vēl viens aspekts, kas saistāms ar ētiskiem apsvērumiem. Proti, Satversmes 18. pants paredz, ka deputāts dod svinīgu solījumu: «Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.»
Vispārējs princips nosaka pienākumu lēmējam ievērot Satversmes 91. pantā nostiprināto vienlīdzības principu. Vai Saeima un katrs deputāts individuāli savā izvēlē un balsojumā var darboties svinīgā solījuma, vienlīdzības principa ietvaros, ja Valsts prezidenta amata kandidāts ir ierosinājis Saeimas atlaišanu?
*zvērinātas advokātes, zvērinātu advokātu birojs BDO Zelmenis & Liberte