Maksātnespējas jautājumi kļūst arvien aktuālāki. Būtiski ir veicināt objektīvus lēmumus, un to palīdz visu maksātnespējas procesa pazīmju analīze.
Veicot apjomīgu Latvijas tiesību normu analīzi, kā arī salīdzinājumu ar līdzīga satura tiesību normām un tiesu praksi citas valsts - Vācijas - tiesiskajā regulējumā, secinājums ir viennozīmīgs: izskatot maksātnespējas lietas, kas ierosinātas, pamatojoties uz kreditora maksātnespējas procesa pieteikumu, Latvijas tiesu pienākums ir izvērtēt visas maksātnespējas procesa pazīmes. Šis pienākums tiešā veidā izriet gan no Civilprocesa, gan Maksātnespējas likuma normu satura, turklāt tas ir tieši saistīts ar maksātnespējas procesa mērķi, kas ir gan kreditoru interešu nodrošināšana, gan arī uzņēmējdarbības vides sakārtošana, izslēdzot no komercdarbības vides tos uzņēmumus, kas ir objektīvi maksātnespējīgi, nevis maksātspējīgos, kuri vienkārši nevēlas kārtot savas parādsaistības.
Kāda patlaban šajā jomā ir reālā situācija mūsu valstī? Diemžēl tiesu praksē spilgti atspoguļojas tendence vērtēt tikai procesa pieteikumā norādītās maksātnespējas procesa pazīmes esamību vai neesamību. Tālāk attiecīgi tiek taisīts spriedums vai nu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, vai arī par maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanu saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.7 pantu. Ja tiesai maksātnespējas procesa pieteikumā norādīto maksātnespējas pazīmi neizdodas konstatēt, taču vienlaikus pastāv kāda cita no Maksātnespējas likuma 50. pantā noteiktajām maksātnespējas pazīmēm, tik un tā tiek taisīts spriedums par maksātnespējas pieteikuma noraidīšanu. Šāda tiesu prakse ir pretrunā gan ar konkrētām tiesību normām pēc būtības, gan arī ar pašu maksātnespējas procesa mērķi. Tiesai būtu objektīvi jāizvērtē Maksātnespējas likumā norādīto maksātnespējas procesa pazīmju esamība vai neesamība neatkarīgi no tiesiskā pamata, kas norādīts maksātnespējas procesa pieteikumā. Pat gadījumā, ja maksātnespējas procesa pazīme, kura norādīta maksātnespējas procesa pieteikuma pamatojumā, nav konstatējama, būtu objektīvi pēc lietā esošajiem materiāliem jāpārbauda un jāizvērtē, vai nav iestājusies kāda cita Maksātnespējas likumā norādīta maksātnespējas pazīme.
Tiesību normu analīze skaidri apliecina, ka nav tiesiska pamata, lai noteiktu vienīgi pieteikumā norādītas maksātnespējas pazīmes konstatēšanu, - šāda pieeja neizriet ne no Maksātnespējas, ne arī Civilprocesa likuma normām ne vēsturiskajā to tapšanas kontekstā, ne mūsdienu traktējumā vai veiktajos likumu grozījumos. Nevienā likumā nav atrodama neviena cita tiesību norma, kas noteiktu tiesas pienākumu koncentrēties tikai uz kreditora maksātnespējas procesa pieteikumā norādīto maksātnespējas pazīmi, abstrahējoties no citu Maksātnespējas likuma 50. pantā minēto maksātnespējas pazīmju pārbaudes. Gluži pretēji - tiesību normas norāda uz tiesas pienākumu objektīvi pārbaudīt visas maksātnespējas procesa pazīmes, neskatoties uz to, kura konkrētā maksātnespējas pazīme bijusi maksātnespējas procesa pieteikuma pamatā, ierosinot lietu par maksātnespējas procesu. Turklāt tiesai jāizvērtē ne tikai visas maksātnespējas procesa pazīmes, kuru konstatēšanas gadījumā komersants var tikt atzīts par maksātnespējīgu, bet arī neatkarīgas trešās personas - administratora atzinums par komersanta finanšu stāvokli kopumā. Administratora funkcija ir tiesas nodrošināšana ar faktiem, lai tā spētu izvērtēt parādnieka maksātspēju vai maksātnespēju. Citādi šāda informācija būtu lieka - administratoram pietiktu ar pienākumu sniegt atzinumu vienīgi par kreditora maksātnespējas procesa pieteikumā noradītās maksātnespējas pazīmes iestāšanos vai neiestāšanos, nesniedzot novērtējumu par parādnieka vispārējo materiālo stāvokli. Taču tā tas nav, un acīmredzot likumdevējs ar šādu augsti kvalificēta administratora kā eksperta obligātu iesaisti ir vēlējies noteikt plašākus tiesas uzdevumus - izvērtēt, vai parādnieks ir vai nav maksātnespējīgs attiecībā uz visu kreditoru kopumu, ne tikai konkrētā maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēju.
Lai pārliecinātos par iepriekš izteikto apgalvojumu atbilstību patiesībai, esmu uzskatījis par lietderīgu aplūkot Vācijā valdošos uzskatus un secinājumus par šo problēmu, ņemot vērā Latvijas likumdevēja ietekmēšanos tieši no šīs valsts tiesiskā regulējuma Maksātnespējas likuma izstrādē. Vācijas Maksātnespējas procesa komentārā skaidri norādīts, ka maksātnespējas procesa pieteikuma pamatotībai ir vajadzīgs «izmeklēšanas princips» (untersuchungsgrundsatz - vāc.), kas uzliek tiesai par pienākumu pārbaudīt katru iespējamo maksātnespējas pazīmi. Kolīdz maksātnespējas procesa pieteikums ir pieņemts izskatīšanai, maksātnespējas process var tikt pasludināts, arī pamatojoties uz citu (pieteikumā nenorādītu) maksātnespējas pazīmi.
Līdz ar to gadījumā, ja uzņēmējiem nākas saskarties ar maksātnespējas pieteikumu un secīgi maksātnespējas procesu, ir jāņem vērā iepriekš minētais!