Mazbērni nepiedos
Taizemē pirmdien sākās apspriede, kurā valstu delegāti mēģinās sagatavot visām pusēm pieņemamu risinājumu. Pašlaik dokumenta projekts ir vairāk nekā 180 lappušu garš teksts, ko sarunu procesā vajadzētu pārveidot par sakarīgu līgumu, kas būtu vismaz trīsreiz īsāks. «Mūsu bērni un mazbērni nekad mums nepiedos, ja izvairīsimies no rīcības. Laika paliek arvien mazāk,» apspriedes atklāšanā uzsvēra Taizemes premjers Abhisits Vedžadživa.
Zinātnieku pētījumi liecina, ka globālā sasilšana turpinās arvien straujākā tempā. Saskaņā ar pirmdien publicētā britu meteorologu pētījuma datiem pasaules gaisa temperatūra līdz gadsimta vidum varētu palielināties par četriem grādiem. Zinātnieki uzskata, ka pasaules gaisa temperatūra nedrīkst palielināties vairāk par diviem grādiem, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu, ja gribam novērst postošas klimata izmaiņas. Lai to izdarītu, ievērojami jāsamazina siltumnīcas efektu pastiprinošo gāzu izplūšana atmosfērā, bet šajā jomā līdz šim nav panākts pietiekams progress.
Pasaule gaida rīcību
Starptautiskā sabiedrība nekādi nevar vienoties par samazinājuma apjomu un sadalījumu starp dažādām valstīm. Jaunattīstības valstis uzsver, ka lielākā atbildība gulstas uz bagāto un industriāli attīstīto valstu pleciem, savukārt bagātās valstis iebilst, ka jebkāda vienošanās būs bezjēdzīga, ja būtisku artavu piesārņojuma mazināšanā nedos arī strauji augošās jaunattīstības valstis, piemēram, Ķīna. Bagātās valstis solījušas samazināt kaitīgo gāzu izmešus par vidēji 11-15% zem 1990.gada līmeņa, lai gan eksperti pieprasa samazinājumu par vismaz 25-40%.
«Mēs esam runājuši pietiekami ilgi; pasaule gaida rīcību,» uzsver Dānijas valdības pārstāve Konija Hedegārda. Eiropas Savienība piedāvā samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisiju par vismaz 20%, lai gan dalībvalstu vidū nav vienprātības par konkrētiem soļiem, kā panākt šādu samazinājumu.
Austrumeiropas valstīm līdz šim nebija problēmu ar Kioto protokola ievērošanu, jo kaitīgo gāzu emisija kopš padomju laikiem ievērojami sarukusi. Piemēram, Latvijā rūpniecības sabrukuma dēļ vides piesārņojums 2007.gadā bija par 55% mazāks nekā 1990.gadā. Latvija pēdējā laikā pat guvusi labu peļņu, pārdodot savas emisijas kvotas tādām valstīm kā Nīderlande un Spānija, kam radušās problēmas ar Kioto protokola saistību ievērošanu.
Krīzes ietekme
Vides aizsardzības eksperti gan uzskata, ka Latvijai nav iemesla ieslīgt pašapmierinātībā, jo vēl ir daudz darāmā, lai veicinātu videi draudzīgāku saimniekošanu. Pasaules Dabas fonda (PDF) aprēķini rāda, ka Latvijā pašlaik oglekļa dioksīda izmešu uz vienu iedzīvotāju ir 4,1 tonna gadā, kas ir vairāk nekā klimata līdzsvara saglabāšanai pieļaujamais līmenis (3,8 tonnas).
PDF eksperts Jānis Brizga uzskata, ka Latvijai arī turpmāk vajadzētu atbalstīt stingru klimata politiku. «Latvijai jāmēģina ieguldīt naudu tehnoloģijās, kas nav atkarīgas no fosilās enerģijas. Mums nav ne naftas, ne ogļu; pērkot fosilos energoresursus, mēs aizpludinām naudu no valsts. Labāk būtu ieguldīt naudu modernās tehnoloģijās, kas balstītas uz atjaunojamiem resursiem, jo ar tiem mēs esam bagāti. Pāreja uz videi draudzīgu ražošanu noteikti atmaksāsies,» Dienai stāsta J.Brizga.
Pie atjaunojamo energoresursu izmantošanas nolēmusi ķerties arī Ķīna, kas līdz šim bija bēdīgi slavena ar videi kaitīgo ekonomiku. Ķīna jau apdzinusi ASV kā lielākā atmosfēras piesārņotāja, bet tagad komunistiskā valsts nolēmusi laboties. Ķīnas prezidents Hu Dziņtao apsolījis, ka 2020.gadā vismaz 15% enerģijas tiks iegūti no atjaunojamajiem resursiem.
Savs labums mūsu planētas klimatam ticis arī no ekonomikas krīzes, jo sarucis atmosfēras piesārņojums. Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka šogad siltumnīcas efekta gāzu izmeši varētu samazināties par 2,6%. Šķiet, ka krīze palīdz izdarīt to, par ko cilvēce līdz šim nebija spējīga vienoties.