Zemas naftas cenas valstu mērogā ir izdevīgas energoresursu importētājiem un neizdevīgas eksportētājiem, tomēr apgalvojumi par zemu naftas cenu pozitīvo ietekmi uz globālo ekonomiku ir visai diskutabli. Globālā mērogā līdzekļi, kas augstu naftas cenu gadījumā nonāktu naftas eksportētājvalstīs vai tiktu investēti naftas kompānijās un jaunu atradņu apgūšanā, zemu naftas cenu laikā tiek investēti citās nozarēs, bet līdzekļu pārdale notiek gan uz naftas eksportētājvalstu, gan naftas un gāzes industriju rēķina.
Gatavojas grūtiem laikiem
Kā liecina RBC Global Asset Management aplēses, naftas un naftas servisa kompāniju kapitalizācija, respektīvi, akciju vērtība biržā, pagājušā gada laikā tikai Volstrītā nokritās par 1,6 triljoniem dolāru. Savukārt atbilstoši bankas Goldman Sachs aprēķiniem, naftas cenai noslīdot zem 70 ASV dolāriem par barelu (runa ir par vidējo naftas cenu ilgākā laika posmā), rentabla būs mazāk nekā trešā daļa no 400 lielākajiem naftas un gāzes ieguves projektiem, kuru darbības sākšana plānota 2015. gadā. Nerentablo projektu ieguldījumu, kurus bankas analītiķi dēvē par «zombiju investīcijām», realizācijas izmaksas šajā gadījumā sasniedz triljonu ASV dolāru, un sarakstā atrodami visi slānekļa naftas ieguves projekti ASV, vairākums tā dēvēto naftas smilšu apguves ieceru Kanādā, dziļjūras, arktiskie un vēl daudz citu projektu. Gadījumā, ja tie netiks īstenoti, pēc desmit gadiem - 2025. gadā - naftas apjoms tirgū samazināsies - esošo atradņu izsīkuma dēļ - par 7,5 miljoniem barelu dienā, kas līdzinās 8% no visas pasaules pašreizējā patēriņa, savukārt cenas sasniegs astronomiskas virsotnes.
Šāda nākotnes scenārija iespējamība gan ir tuvu nullei, tomēr nozari gaida grūti laiki, par to uzskatāmi liecina daudzi paziņojumi par būtisku investīciju apjoma samazināšanu jaunos projektos, krīze Lielbritānijas naftas ieguves industrijā, dramatisks pieteikumu skaita jauniem urbumiem ASV slānekļa naftas laukos kritums (novembrī par 40%, salīdzinot ar oktobri) un esošo urbumu skaita samazināšanās sākums, aizvien pieaugošs iekonservētu dziļjūras platformu skaits un citas pazīmes.
Slānekļa naftas kredīti
Tiek uzskatīts, ka nopietniem riskiem tiek pakļauta slānekļa naftas ieguves nozare ASV. Tās galvenā problēma ir straujāks urbumu izsīkums (par 60-70% jau pirmā gada laikā), nekā izmantojot tradicionālās metodes, kamdēļ ieguves apjomu uzturēšanai nepieciešams liels skaits jaunu urbumu, kuru nodrošināšanai savukārt vajadzīgi līdzekļi. Tie tiek iegūti, galvenokārt piesaistot banku kredītus un investorus, izvietojot akcijas biržās. Tikai banku kredītu veidā ASV slānekļa naftas ieguvēji kopš 2008. gada ir piesaistījuši vismaz 150 miljardu dolāru. Ar naftas cenu virs 100 ASV dolāriem par barelu kompānijām nebija problēmu ar kredītu maksājumu segšanu un līdzekļu iegūšanu ieguves apjomu nodrošināšanai un palielināšanai, taču, ja cenas ilgstoši būs zemas, nozarē var sākties masveida bankroti, un sliktākā scenārija gadījumā var draudēt pat jauna finanšu krīze.
Lai arī dažādās atradnēs atšķiras slānekļa naftas ieguves izmaksas, autoritatīvais franču eksperts Žaks Sapirs lēš, ka kritiskā robeža lielākajai daļai nozares uzņēmumu ASV ir cena 82-85 dolāri par barelu. Šis rādītājs ir augstāks, nekā tradicionāli pieņemts uzskatīt, tomēr Ž. Sapirs atgādina par kredītiem, kas rada papildu izdevumus. Tāpat eksperts uzsver, ka 2014. gada septembrī, sākoties cenu straujam kritumam, slānekļa naftas ieguves kompānijas masveidā apdrošināja kredītus pret cenu lejupslīdi, taču šādas apdrošināšanas parasti ir spēkā sešus mēnešus, retāk - gadu. Līdz ar to, ja situācija nemainīsies, jau šā gada martā aprīlī gaidāmi pirmie bankroti. (Kā uzskata Scotia Bank, ieguves izmaksas šajā ziņā efektīvākajā ASV slānekļa naftas atradnē Eagle Ford ir 50 dolāru par barelu, taču - neskaitot izdevumus par zemes iegādi un infrastruktūras izveidi. Arī kredītu atmaksa šajos aprēķinos nav iekļauta.)
Pēc Ž. Sapira domām, cīņā pret ASV slānekļa naftas industriju ir iesaistījusies arī Krievija, kurā ieguves apjomi 2014. gadā sasniedza jaunu rekordu. Ja OPEC un Maskava spēs noturēt zemas cenas līdz šā gada rudenim, var gadīties, ka slānekļa naftas industrija, ar kuru ASV saistīja lielas cerības, kļūst par cēloni milzu problēmām ASV ekonomikā, norāda franču eksperts. Te gan jāpiebilst, ka citi analītiķi uzskata - no plašākas krīzes izdosies izvairīties, jo mazos slānekļa naftas ražotājus, tiem nonākot uz bankrota robežas, pārņems lielās kompānijas, tāpat nav izslēgta ASV valdības iejaukšanās, sniedzot atbalstu, jo industrija tiek uzskatīta par stratēģiski svarīgu.
Investori netic eksportam
Naftas cenu kritums nopietni apdraud arī citu ASV sapņu nozari - ar slānekļa naftu cieši saistīto slānekļa gāzes industriju jeb, pareizāk, - iespējas sākt gāzes eksportu. ASV gāzes eksporta kontrakti tiek slēgti, balstoties uz cenu Henry Hub - valstī lielākajā sadales punktā, kas atrodas Luiziānas štatā, kur savienojas astoņi lielākie ASV gāzes vadi -, savukārt potenciālo konkurentu - Kataras, Austrālijas un Krievijas - eksporta kontrakti ir piesaistīti naftas cenai, visbiežāk - indeksam JCC (Japanese Crude Cocktail). Naftas cenai pārsniedzot 100 dolāru par barelu, ASV gāzes eksports būtu konkurētspējīgs, taču, cenai noslīdot zem 60 dolāriem par barelu, piedāvājums kļūst pircējiem neizdevīgs. (Turklāt jāņem vērā, ka cenas Henry Hub ir zemas arī tā iemesla dēļ, ka gāze netiek eksportēta. Ja tiks sākts eksports, cena nešaubīgi celsies, vēl vairāk samazinot konkurētspēju.)
Vienlaikus ASV gāzes eksporta infrastruktūra atrodas tapšanas stadijā, un tai ir nepieciešamas ievērojamas investīcijas, galvenokārt sašķidrinātās gāzes (SG) eksporta terminālu būvniecībā, bet neskaidrās perspektīvas ir mazinājušas investoru interesi. Tā kompānija Excelerate Energy vēl pagājušā gada nogalē paziņoja par ASV pirmā peldošā SG eksporta termināļa, kas iecerēts Teksasas štatā, būvniecības apturēšanu līdz 2015. gada 1. aprīlim. Uzņēmuma paziņojumā «pāriešana nogaidīšanas režīmā» tika pamatota ar pārmaiņām globālajā ekonomiskajā situācijā, tajā skaitā «naftas cenas strauju samazināšos», kas rada šaubas par projekta ekonomisko pamatotību. «Projekta atjaunošana būs atkarīga no pārmaiņām kopējā situācijā,» paziņoja Excelerate Energy. Bija paredzēts, ka kompānijas eksporta termināls sāks darbu 2018. gadā ar sākotnējo jaudu 3-4 miljoni tonnu SG gadā, kas perspektīvā tiks palielināta līdz astoņiem miljoniem tonnu gadā.
Tiek uzskatīts, ka bažu par iespējamo ASV slānekļa gāzes konkurences priekšrocību zaudēšanu dēļ līdzīgs liktenis var piemeklēt vēl dažus no kopumā 13 citiem SG eksporta terminālu projektiem ASV. Tāds pats stāvoklis izveidojies arī Kanādā, kur Malaizijas koncerns Petronas paziņojis par SG eksporta termināla Pacific NorthWest LNG būvniecības apturēšanu Britu Kolumbijas provincē. Domājams, ka lielākā daļa projektu gan tiks īstenoti, taču ar nobīdi laikā un mazāku vērienu, nekā plānots sākotnēji.