Liela daļa no premjera ikgadējā ziņojuma Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību vērtējama kā tradicionālais strīds, vai glāze ir pustukša vai līdz pusei pilna. Piemēram, nevar apgalvot, ka premjers gluži mānītos, apgalvojot, ka «Latvijas finanšu tirgū atgriezies pozitīvs noskaņojums», kas izpaužas kā lata tirgus likmju pazemināšanās. Tomēr lielākā daļa uzņēmēju nejūt šo «pozitīvo noskaņojumu» kā komercbanku lielāku pretimnākšanu kreditēšanā, līdz ar to prieks par zemākām likmēm varētu būt nedaudz abstrakts.
Nevar arī teikt, ka premjers melotu, pavēstot, ka «samazināts iesniedzamo pārskatu, dokumentu skaits, apkopojamās informācijas apjoms». Tomēr pilnīgi droši, ka cilvēki var stundām stāstīt briesmu stāstus par valsts institūcijām. Nav arī pamata apšaubīt statistiku, ka 2010. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, valsts budžeta iestādēs strādājošo skaits samazinājies par 25,4%. Tomēr ziņojums nesniedz atbildi uz jautājumu, vai arī pēc samazinājuma šie 63 tūkstoši ir Latvijai finansiāli «paceļami».
Skaitļus mīlošo Dombrovski ar nekonkrētību iegāž arī paša ministri. Lielāko daļu no vairāk nekā 200 lappušu garā dokumenta veido ministriju pārskati par «īstenotajiem pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai». Ir speciāla sadaļa Ietaupījums un ekonomiskie ieguvumi, tomēr velti tur meklēt konkrētas summas vai norādes, par cik, piemēram, dienām, paātrinājies lēmumu pieņemšanas process. Attiecīgi ministriju priecīgā raportēšana par dažādu «kantoru» saplūdināšanu var šķist mehāniska nosaukumu maiņa bez iekļaušanās jēdzīgā, pārdomātā plānā ar nomērāmiem rezultātiem.
Intriģē neliela sadaļa par Ernst & Young Baltic ieteikumiem pārvaldes izdevumu samazināšanā. Eksperti secinājuši, ka grāmatvedības centralizācija valsts pārvaldes ietvaros dotu palētinājumu apmēram 23%, personāla vadības un autoparka uzturēšanas sfērā palētinājums būtu attiecīgi 25 un 26 procenti. Vai tiešām bija jāsagaida 2011. gada pavasaris, lai iegūtu apstiprinājumu, ka pārvaldes izdevumus virknē funkciju mierīgi var samazināt gandrīz par trešdaļu!? Tagad nu noskaidrots, bet var droši prognozēt, ka paies vēl gads, kamēr šai novēlotajai atklāsmei sekos konkrēti lēmumi, lai potenciālie ieguvumi realizētos. Īsi sakot, ir izniekots gads vai divi.
Visbeidzot - ziņojuma sadaļās ar apzīmējumu Svarīgākie uzdevumi nākotnē ir daudz pareizi skanošu vārdu, bet, ja premjers grib, lai cilvēki saprot valdības darbu, būtu nepieciešams īpaša pielikuma formā ar modelētiem piemēriem izklāstīt, ko šie vārdu savienojumi konkrēti nozīmēs vidusskolas beidzējam, divu bērnu ģimenei, nelielam uzņēmējam, skolotājam, pensionāram utt.