No 1987. līdz 1993. gadam viņš vadīja Dānijas Ekonomikas padomi, bet no 1995. līdz 2002. gadam strādāja Dānijas ārpolitikas institūta valdē. K. Vastrups ir viens no tiem nozīmīgajiem ekspertiem Dānijā, kuru ieguldījums sarežģītās ekonomiskās krīzes pārvarēšanas risinājumos šai valstij deva iespēju ne tikai uzveikt šo krīzi, bet iznākt no tās daudz, stiprākai un konkurētspējīgākai.
Vai Latvija ir Ziemeļvalstu investoriem interesanta valsts?
Neesmu iedziļinājies ļoti detalizēti, bet, ja jūs stabilizēsiet ekonomiku, nevaru iztēloties, ka Ziemeļvalstu investori nenāks uz Latviju. Kā valstij jums jāpierāda sava konkurētspēja, jo jūsu ekonomika nav tik stabila.
Vai tās metodes, kuras Latvijā tika lietotas krīzes apkarošanā, jums liekas veiksmīgas un ilgtspējīgas?
Es domāju, ka bija pareizs lēmums neizmantot lata kursa maiņu (devalvāciju), kad sākās krīze. To apstiprina mana pieredze ar problēmām, kas skāra Dāniju 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā. Mums bija depozīti dāņu kronās un liels bezdarbs. Kronas devalvācija mums nepalīdzēja, jo fiskālā politika nebija pietiekami stingra. Domāju, ka šī pieredze ir salīdzināma ar Latvijas situāciju. Pēc devalvācijas problēmas nebeidzās, valdība krita. Nākamā valdība bija spiesta vēl vairākas reizes devalvēt kronu. Pēc pieciem sešiem gadiem tika pieņemts lēmums fiksēt valūtas kursu un disciplinēt fiskālo politiku. Dānijā atgriezās ekonomikas izaugsme, pēc straujās augšupejas valdība vēlreiz pievilka fiskālās disciplīnas grožus. Līdz 1993. gadam izdevās sabalansēt tekošā konta deficītu, pie kā mēs strādājām gandrīz septiņus gadus. Arī bezdarbs sāka samazināties, un valdība palaida nedaudz vaļīgāk fiskālās politikas grožus, saglabājot nemainīgu kronas kursu.
Jūsu cilvēki, cik es zinu, ir bijuši daudz pacietīgāki nekā dāņi krīzes laikā. Es nedomāju, ka augstais bezdarba līmenis jums saglabāsies ilgstoši. Paredzu, ka veiksmīgi tiksiet laukā no krīzes.
Atšķirībā no 80. gadu Dānijas mums ir liela darbaspēka emigrācija.
Mums bija neliela emigrācija/imigrācija. Bet, jā, tā nav būtiska Dānijas ekonomikas politikai.
Kā demogrāfiskā krīze ietekmēs Ziemeļvalstis un Latviju? Manuprāt, cilvēku skaita samazināšanās ir mums kopīgs izaicinājums?
Dānijā mēs par to neesam diskutējuši. Drīzāk par sabiedrības novecošanu. Ir divi dažādi plāni, kā risināt šo problēmu, kurš tiks lietots, lielā mērā izšķirs vēlēšanas, kas notiks šogad. Demogrāfijas jautājums ir Dānijai svarīgs, bet ne imigrācijas/emigrācijas ziņā.
Vai redzat ilgstošu budžeta izdevumu un sociālo programmu samazināšanu kā veiksmīgas atgūšanās politiku?
Es drīzāk teiktu, ka nevar atgūties, kamēr sabiedriskais finansējums [budžets - aut.] nav sakārtots. Ja to neizdara - vai nu valsts parāds eksplodēs, vai jums būs parāda nasta jāuzkrauj nākamajām paaudzēm. Un viņi to zinās, tāpēc cilvēki var braukt prom, zinot, ka ir milzīgi valsts parādi, kuri būs jāatdod. Papildus valsts parādam jums ir neatkarīgas valūtas problēma. Ja jums ir jāuztur sava nauda, tas ir daudz nopietnāk.
Vai domājat, ka tādai mazai un pašlaik vājai ekonomikai kā Latvijā būtu jāpievienojas eirozonai?
Noteikti, es domāju, ka arī Dānijai ir jāpāriet uz eiro. Ieviešot eiro, vairs nav jāuztraucas un jārūpējas par savas valūtas kursa un vērtības uzturēšanu. Tam ir daudz dažādu priekšrocību, bet līdz šim man nav izdevies par to pārliecināt dāņus, tādēļ mums nav eiro. Domāju, ka tagad pēc krīzes par to pārliecināt būs vēl grūtāk. Dānijai arī bez eiro bija problēmas.
Tomēr Dānijai ir stipra ekonomika, salīdzinot ar Latviju.
Jā, mums ir izaugsme. Cik zinu, jūsu eksports aug. Tomēr jums jādomā par iekšzemes patēriņa izaugsmi. Protams, jūs varat nedaudz atbrīvot fiskālo politiku, tomēr jūs nevarat audzēt valsts parādu. Tas jārisina ar eksporta palīdzību.
Cik nozīmīga bija Ziemeļvalstu banku loma šajā krīzē?
Es nezinu, vai kādu atsevišķu banku var vainot. Bet jums ir tiesības teikt, ka banku naudas plūsma ir bijusi ļoti liela Baltijas problēmas daļa, jo krīze smagi skāra Latviju un pirms tās bija ļoti liela ārzemju kapitāla ieplūde, īpaši no Ziemeļvalstīm. Pēc ekonomikas sabrukuma šīs plūsmas, loģiski, tika apturētas. Jūs varat teikt, ka, ja šī ietekme pirms krīzes būtu mazāka, kopējā situācija būtu labāka. Jums bija ļoti strauja izaugsme. Ārzemju kapitāla ieplūde nepārprotami ir bijusi Baltijas problēma.
Protams, ir individuāla atbildība aizņemties vai ne, bet tomēr - vai tas nebija jāierobežo?
Protams, te nav runa tikai par ārzemju bankām. Tie ir paši aizņēmēji. Lai samazinātu ārzemju kapitāla plūsmu, jums bija jāsaprot, ka būs problēmas. Notikumi attīstās strauji, jūs redzējāt, cik ātri tas notika Īrijā. Bet kā jūs varējāt zināt? Mans viedoklis ir, ka krīzi bija grūti paredzēt.
Vai krīze Starptautiskā Valūtas fonda vadībā varētu ietekmēt globālo ekonomiku un Eiropas Savienību?
SVF vadības struktūra ir pamatīga, un ir cilvēki, kas var pārņemt vadību. Tomēr katrs vadītājs ir kādas politikas piekritējs un īstenotājs. Tas var mainīties. Lielākā nozīme ir tam, ko nolemj ASV un ES. Viņš [izpilddirektors] var ieteikt, bet nevar neko nolemt bez valdes piekrišanas.