Bīstamais mitrums
Inženierzinātņu doktors stāsta, ka Latvijā ir ļoti daudz gadījumu, kad cilvēki sūdzas par nesen uzliktiem jumtiem, un uzsver vairākas galvenās problēmas. Pirmā no tām ir nepietiekama bēniņu telpas vai jumta vēdināšana - lai arī pie dzegas gaisam jāieplūst un pie kores jāizplūst, teju 90% viņa pārbaudīto ēku kores esot ciet. Ar lūkām un logiem vēdināšanai vien nepietiek. Otra problēma ir nepietiekami novērtēta ārējās vides ietekme. «Mums gaisa relatīvais mitrums ir vidēji 80%, mums vidējā gaisa temperatūra ir +5,7 grādi pēc Celsija, un šajos apstākļos kondensāts neizžūst, bet uzkrājas konstrukcijās, it īpaši daudz uzkrājas jumta konstrukcijās,» skaidro J. Biršs. Turklāt, tiklīdz cilvēki sāk apdzīvot mansardus, tā tos siltina, un tad kondensāts pieaug «mežonīgā daudzumā», novērojis inženierzinātņu doktors.
Juris Biršs stāsta, ka daudzas problēmas ar jumtu iespējams paredzēt, jau izvērtējot tā projektu. Eksperts skaidro, ka mūsdienās arhitekti, iztopot klientu iegribām, nereti veido pārlieku sarežģītas konfigurācijas jumtus, bet tādus pirmām kārtām jau ir ļoti grūti vēdināt. Tādos jumtos veidojas zonas, kurām nepiekļūst gaiss, tādējādi uzkrājas mitrums, rezultātā sākas bīstamie pūšanas vai rūsēšanas procesi.
Noder pat sveķi
Savukārt, ja jumts vietām ir caurs, bet pilnīgai jumta nomaiņai trūkst naudas, J. Biršs piedāvā īslaicīgu risinājumu - noklāt bojājumu vietas ar stiklšķiedras audumu un epoksīdu sveķiem. Šāds risinājums ir lēts, bet «lāpījumi» turēsies apmēram trīs līdz trīsarpus gadu. Inženierzinātņu doktors gan piebilst, ka materiālu tirdzniecības firmām šādi īslaicīgi remonti varētu nebūt pa prātam, tās daudz vairāk ir orientētas uz ātru jumtu maiņu un stabilu materiālu plūsmu.
Vaicāts par labākajiem materiāliem, būvniecības konsultants pauž domu, ka materiālu izvēle ir plaša, biežāk sastopamā nelaime esot nepareiza šo materiālu uzlikšana. Pārāk bieži tiekot ignorēti būvniecības un fizikas principi, to vietā tiek izmantoti ārvalstīs populāri, taču Latvijai neatbilstoši ārzemju risinājumi.
Uzticas zināmajam
Betona dakstiņu par ekonomiski visizdevīgāko, kontekstā izvērtējot cenu un kalpošanas ilgumu, nosauc uzņēmuma Monier pārdošanas vadītājs Latvijā Renārs Vucāns. Viņš norāda, ka Latvijas klimatā betona dakstiņu kalpošanas ilgums ir no 150 līdz 200 gadiem, savukārt māla dakstiņam - no 200 līdz 300 gadiem. Arī R. Vucāns uzsver to, ka Latvijas klimats vērtējams kā nelabvēlīgs tieši jumta konstrukcijām, jo pavasaros un rudeņos temperatūras svārstības ap ūdens sasalšanas punktu radot lielāko slodzi. Uzsverot dakstiņa priekšrocības pār citiem jumta segumiem, viņš aicina palūkoties uz, piemēram, Dienvideiropu, kur dakstiņu segums «kalpo tūkstošgadēm». Betona dakstiņu cena bez īpašām akcijām un atlaidēm veikalos esot starp četriem un sešiem latiem par kvadrātmetru, savukārt māla dakstiņu - starp astoņiem un četrpadsmit latiem. Uzņēmuma pārstāvis piebilst, ka abiem dakstiņu veidiem ir arī uzlabotas versijas, kuras izmaksā dārgāk.
Lai vecu jumtu nomainītu ar jaunu, jārēķinās ar vidēji 20 latiem par kvadrātmetru, teic J. Biršs. Šī summa ietverot visas izmaksas, ne tikai pašu jumta materiālu. Kad jautāju ekspertam, vai tiešām betona dakstiņš ir uzskatāms par ekonomiski visizdevīgāko jumta segumu, viņš uzsver, ka drīzāk tā tas ir jauna jumta būvēšanā, nevis renovēšanā, jo dakstiņu ne vienmēr iespējams uzlikt uz jau esošajām konstrukcijām.
Ondulat pārstāvis Viesturs Puriņš norāda, ka visbiežāk cilvēki izvēlas Onduline loksnes vai bezazbesta šīferi Eurofala, šī izvēle, visticamāk, esot saistāma ar gadu gaitā veidojušos pieradumu, jo šos un citus materiālus uzņēmums piedāvā jau ilgus gadus. SIA Ādažu metāls pārstāvis Rihards Pihockis stāsta, ka no uzņēmuma produkcijas visbiežāk pirktie materiāli ir «Ādažos ražotais trapecveida jumta un sienu profils, kā arī metāldakstiņu profils, to papildelementi, kā arī noteksistēmas, kam ir vienkārša montāža».