Marta Logina,
Blogs: Matpulcins.blogspot.com ir praktiskās matemātikas pulciņa norišu dienasgrāmata komplektā ar lērumu bilžu, atgriezenisko saiti pulciņa dalībniekiem (novērtējums u. tml.), arī erudīcijas pārbaudes jautājumiem ikvienam, kam interesē matemātika.
Kāpēc? «Vecāki, kas gribēja, lai viņu bērni apmeklē pulciņu, man bieži elektroniski uzdeva jautājumus par to, ko mēs tajā īsti darām. Tā nu man radās doma, ka blogs, kurā apkopotu, kas katrā nodarbībā darīts, būtu vislabākais veids, kā to visu parādīt citiem,» stāsta Marta. Viņa blogo tāpēc, lai popularizētu savu pulciņu un padarītu tā darbu daudzveidīgāku. Nodarbību aprakstu veidošana dod iespēju skolēniem, pašam skolotājam un skolas vadībai redzēt līdz šim paveikto un plānot, uzlabot turpmāko, bet citiem pedagogiem - sekot līdzi, kā strādā kolēģi. «Arī skolēniem viņu darbs liekas nozīmīgāks un svarīgāks, ja par to regulāri tiek rakstīts internetā, un viņiem ir iespēja draugiem, vecākiem un radiem pastāstīt un parādīt bildes par to, ko viņi dara pulciņā. Blogošana izglītības jomā, manuprāt, ir ļoti vērtīgs instruments, ar kura palīdzību nonākt pie kopējā mērķa - piedāvāt kvalitatīvāku izglītību.»
Maija Ladeiko,
Bioloģijas un veselības mācības skolotāja Jēkabpils vakara vidusskolā
Blogs: biologist-mae.blogspot.com piedāvā papildmateriālus skolēniem bioloģijā un veselības mācībā apgūstamajās tēmās - prezentācijas, konspektus, interesantus rakstus, video un foto par aktualitātēm un aizraujošām lietām bioloģijas zinātnē, ir arī testi, joki, kā arī palīgmateriāli citiem pedagogiem.
Kāpēc? Blogot Maija pamēģināja jau 2011. gadā, kad frizētavā sieviešu žurnālā izlasīja rakstu par to, kā veidot blogu. Pašas bērni konsultēja, tomēr blogošana likās sarežģīta, laika un darba ietilpīga, turklāt nebija arī skaidra mērķa, par ko īsti rakstīt. Skolotāju blogu konkurss bija izaicinājums pārvarēt negribēšanu, nevarēšanu un vienlaikus iespēja izmēģināt ko jaunu. «Nu jau pavisam skaidri zinu, kāpēc to daru. Dažkārt mācību stundas 40 minūtes ir par īsām, lai pastāstītu un parādītu visu, ko gribētos darīt zināmu skolēniem. Skolotājam blogs ir papildu darbs. Nevar kaut ko «tjap-ļap» ierakstīt un uzskatīt - es blogoju! Tā ir arī atbildība par blogā ievietoto tekstu, attēlu un materiālu kvalitāti un kvantitāti. Vienlaikus tā ir iespēja mācīties pašam - meklējot informāciju, strādājot ar emuāru tehniskajām iespējām.» Maija ievilkusi blogošanā arī vienu savu kolēģi un mana, ka skolēni reizēm labprātāk iepazīstas ar papildmateriāliem internetā nekā ar informācijas minimumu mācību grāmatā. «Ja kādu ar blogu izdodas ieinteresēt par to, kas bioloģijas stundās jāapgūst, tas jau ir sasniegums.»
Austris Āboliņš,
Sporta un mājturības skolotājs, sporta kluba Ašais vadītājs Drabešu internātpamatskolā:
Blogs: www.drabint.com vairāk ir mājaslapa nekā blogs klasiskā izpratnē - Austris blogus redz kā papļāpāšanas vietu, savukārt šī vietne ir sistemātisks skolas sporta dzīves atspoguļojums ar bagātīgu informāciju par skolēnu sporta notikumiem, rezultātiem, ar foto un paša uzņemtiem video.
Kāpēc? Latvijā parādoties internetam, Austris pētījis ārvalstu kolēģu stāstus par viņu ikdienas darbu un sapratis, ka viņi nedara neko tādu, ko Austris nedarītu pats. Meklējis veidus, kā rādīt un popularizēt savu audzēkņu aktīvo dzīvesveidu, un nu jau septīto (!) gadu veido šo vietni. Sports prasa konkrētību un statistiku, tāpēc vietne Austrim atraktīvā un uzskatāmā veidā ļauj apkopot datus, sistematizēt pašam savu darbu un sniegt sev un citiem pozitīvas emocijas. Materiāli ir arī kā vēstures liecība un kā atmiņu klade kādreizējiem skolēniem. «Skolēniem iespēja redzēt sevi «no malas» palīdz būt vēl motivētākiem. Manuprāt, ir būtiski, lai blogi vai web vietnes, ko veido izglītības jomā darbojošies cilvēki, rādītu, kādu gandarījumu, prieku, rezultātus gūst tie, kam mēs to visu darām - mūsu audzēkņi! Lai blogi un lapas nav sevis slavināšana, bet gan vieta, kur skolēns saredz, sajūt savu vietu visā tajā procesā.»
Baiba Svenča,
Angļu valodas skolotāja Aizkraukles novada ģimnāzijā:
Blogs: baibasvenca.blogspot.com Baiba angļu valodā dalās savā pieredzē par tehnoloģiju un interaktīvu rīku izmantošanu angļu valodas mācīšanā. Lērums konkrētu ideju pedagogiem un šis tas skolēniem. Baiba mudinājusi blogot arī savus audzēkņus.
Kāpēc? Baibai šķiet, ka cilvēks sāk rakstīt blogu tāpat kā rakstnieks, kurš izdomā uzrakstīt grāmatu - kad ir sakrājušās idejas, ko gribas izstāstīt citiem, tās kaut kur ir jāpublicē. Blogs ir virtuāla grāmata ar turpinājumiem. Pašai Baibai blogs ir angļu valodas treniņš, tās attīstīšana un slīpēšana, domu formulēšana un sistematizēšana, savukārt bloga lasītājiem, kas lielākoties ir angļu valodas pedagogi no citām valstīm, tas ir informācijas, ideju un iedvesmas avots. «Autors nekad nezinās, cik lielā mērā viņa blogs ir ietekmējis citu cilvēku darbu vai domāšanu, bet man tas ir mācījis atbildību, sakārtotību, precizitāti, jo, līdzko blogam rodas lasītāji/sekotāji, autoram vienlaikus rodas pienākums pret viņiem. Neesmu pārliecināta, ka arī skolēni ir gatavi blogot, lai gan tas būtu lielisks veids, kā kopt savu valodu, attīstīt un izglītot sevi, organizēt savu laiku un veidot pienākuma apziņu,» saka Baiba. Lielāko daļu savu jaunāko zināšanu viņa ieguvusi profesionālajos blogos, ko raksta cilvēki visā pasaulē. «Tā ir milzīga gudrību krātuve! Blogi ir mana mīļākā lasāmviela internetā (tikai jāzina, ko lasīt).»
Arturs Teihmanis,
Matemātikas skolotājs Rīgas Kultūru vidusskolā
Blogs: www.draugiem.lv/teihmanis ievietoti matemātikas mācību plāni pa klasēm un pa datumiem, aktuālā informācija par paveikto, ieskaitēm, ZPD, atraktīvas pamācības skolēniem, uzdevumi (tostarp - atjautības) pašmācībai, foto un video, noderīgas saites utt.
Kāpēc? Ideja par mācību vides un skolēnu vidū tik populāro sociālo tīklu apvienošanu Arturam radusies, sēžot Liepājas Universitātes lekcijās par mūsdienu tehnoloģijām. «Blogošana pedagogam var sniegt tikai pozitīvas lietas un pieredzi. Manā gadījumā tā neprasa daudz laika. Šī ir iespēja komunicēt ar skolēniem, vecākiem un citiem interesentiem 24/7, paust subjektīvi svarīgu informāciju. Manuprāt, ir forši, ka ir skolēni, kuri savā brīvajā laikā, apmeklējot blogu, pilda, piemēram, atjautības uzdevumus un par tiem izsakās komentāru sadaļā. Internetā skolēns var justies brīvāk, un pat kautrīgākais, pēc manas pieredzes, atstāj kādu komentāru un izsakās!» saka Arturs.