Pilnvaras rosināt tautas kalpu atlaišanu ir Valsts prezidentam un nu jau arī vēlētājiem. Tas gan nav uzlabojis parlamentāriešu darbu. Valdības veidošana aizvien ilga un mokoša, ministri izvēlēti pēc «kvotām» vai pietuvinātības, ne profesionalitātes. Saeima turpina darboties kā balsošanas mašīna, tikai reizēm pamainot sadarbības zobratus - kā tiesībsarga ievēlēšanas gadījumā. Deputāti noskaņojušies uz ilgu - četru gadu - palikšanu, un nekas viņu dzelžaino pārliecību, šķiet, nevar satricināt.
Diemžēl šī drošības sajūta neveicina tautas kalpu aktivitāti savu vēlētāju interešu aizstāvībā. Riska trūkums zaudēt amatu drīzāk darbojas kā iemidzinātājs vai personīgo interešu meklēšanas aktivizētājs.
Tādēļ ļoti jau nu būtu nepieciešams pieņemt Konstitucionālo tiesību komisijas priekšlikumu uzticēt Valsts prezidentam pilnvaras noteiktos gadījumos atlaist Saeimu bez riska zaudēt amatu un bez referenduma rīkošanas.
Gala secinājumu 23. punktā šī doma gan līdz galam nav skaidri pateikta, taču ierosinājums nebūt nav jauns un nepārprotami izteikts komisijas viedoklī pirms trim gadiem. Toreiz iepriekšējā Saeima nespēja sevi tik ļoti apdalīt, pakļaujoties riskam zaudēt amatus slikta darba dēļ. Ar gariem zobiem vien ļāva tautai rosināt savu atlaišanu.
Tomēr, redzot pašreizējo tautas kalpu necilo sniegumu, šādi Satversmes grozījumi, palielinot prezidenta pilnvaras, ir vēl jo vairāk vajadzīgi.