Otrs princips - jāēd bieži, nedrīkst turēt organismu badā. Tad ir risks pārēsties tuvākajā ēdienreizē.
Man nav liekā svara. Taču nevis tāpēc, ka laimīgi gēni, bet gan tāpēc, ka visu laiku domāju, ko ēdu. Pēc dzemdībām ik reizi no slimnīcas mājās esmu atgriezusies ar 17-20 liekiem kg. Vienmēr bijis jādomā, kā tos dabūt nost.
Taču domāju drusku citādi nekā citi. Piemēram, nesaprotu, kāpēc cilvēki izvairās no kartupeļiem, ja tajos ir tikai 70 kaloriju? Nesaprotu, kāpēc uzskata, ka veselīgi ir ēst jogurtus, ja gandrīz tajos visos 400 gramu kārbiņās ir 400 kaloriju. Izēd tādu, un tūlīt atkal gribas ēst. Taču šāds kaloriju daudzums ir līdzvērtīgs lielai pusdienu porcijai ar liesu vistas gaļu un daudz salātiem.
Vēl nesaprotu, kāpēc daudzi lepni ziņo, ka neēd pēc sešiem vakarā. Kurš to var izturēt ilgāk par nedēļu? Es reizēm ēdu arī vienpadsmitos vakarā, ja vēlu pārnāku mājās. Taču ne pa dienu, ne vakarā neēdu treknu gaļu, sieru, neko necepu eļļā. Uz pannas neleju pat dietologu pieļauto «lāsi labas olīveļļas». Lai ēdiens nepiedegtu, uzleju ūdeni un beigās uzberu garšvielas. Veikalos majonēzes, sviesta plauktus «neredzu». Kūkas pasmaržoju, nevis pērku.
Nekad mūžā neesmu ievērojusi nevienu diētu vai «organisma tīrīšanas» kūri. Tikai divas reizes bijusi uz Svara vērotāju nodarbībām, kur man nepatika. Jātērē laiks, stāvot garā rindā uz svēršanos, un jāklausās stāsti, kā citi cīnās ar svaru. Garlaicīgi. Mani interesē tikai savējais.