Projekta ietvaros esošie studenti jau vairākus gadus konsultē topošos par dažādiem studiju aspektiem. Uzdot savus jautājumus un saņemt atbildes reflektanti var gan vietnē www.augstskoluanatomija.lv, kur pavaicātais nonāk konsultantu e-pastā, gan zvanot pa tālruni 29679149 (šis numurs patlaban tehnisku iemeslu dēļ aizstāj projekta oficiālo 22016114). Telefoniski konsultācijas iespējams saņemt līdz pat jūlija beigām, savukārt elektroniski tās pieejamas visu cauru gadu. Projekta vietnē var arī iepazīties ar iepriekšējo gadu jautājumiem un atbildēm, tāpat ar konsultantiem var sarunāt privātu tikšanos, teic viens no Augstskolu anatomijas komandas Jēkabs Silanžs.
Cenšas lemt patstāvīgi
Projektu īsteno Latvijas Studentu apvienība, un to atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs, nacionālā izglītības iespēju datubāze Niid.lv un Swedbank. Darāmā pietiek, jo jauniešu interese par Augstskolu anatomijas konsultācijām gan pērn, gan šogad ir pieaugusi. J. Silanžs pieļauj, ka tam ir divi iemesli. Viens - šī iespēja tiek veiksmīgāk reklamēta. Otrs - jaunieši arvien vairāk cenšas lēmumu pieņemt patstāvīgi, ieklausoties ne tik daudz vecāku un draugu padomos, cik pēc iespējas objektīvākā informācijā. Ir gan grūti spriest, vai studēt gribētāji pēdējos gados kļuvuši arī zinošāki par studiju jautājumiem. «Ir daudzi projekti, kas iepazīstina jauniešus ar studiju iespējām un studentu dzīvi un ko rīko augstskolas, bet tie vairāk ir vērsti uz studentu piesaisti, ne tik daudz uz atklātu informēšanu par to, kas ir kvalitatīvas studijas,» saka J. Silanžs.
Viņš arī piebilst, ka jauniešiem nākas izjust zināmu spiedienu no apkārtējo puses. «Skolās viņus grūž uz augšu, nav opcijas - pēc 12. klases paņemt brīvu gadu, lai apdomātos. Valda uzskats: ja gribi būt veiksmīgs, tev uzreiz pēc skolas jāiet studēt. Ir vēl arī vecāku un vecvecāku faktors - viņi palasa ziņas, kurās stāsta, kādās profesijās būs darbs nākotnē, un tad uz to vien savu atvasi virza. Bet īstā taisnība jau ir - ja gribi un dari to, kas tev patīk un padodas, tad izsitīsies jebkurā profesijā. Valstij speciālistus vajadzēs visās jomās,» J. Silanžs teic.
Visbiežāk vaicātais
Jautājumi, ko Augstskolu anatomijai uzdod reflektanti, lielākoties ir vieni un tie paši, papildus ik gadu nāk klāt vaicātais par jaunajām studiju programmām vai izmaiņām, piemēram, studentu kreditēšanā. «Jo tuvāk studiju reģistrācijas beigas, jo vairāk zvana par portālu Latvija.lv - tur tīri tehniski ir daudz neskaidrību,» stāsta J. Silanžs. Tāpat reflektanti projekta konsultantiem bieži jautā par konkrētu studiju programmu, ko piedāvā vairākas augstskolas, - kurā skolā to labāk apgūt un kāpēc. «Tad mums pēc iespējas objektīvi nākas salīdzināt gan plusus, gan mīnusus, nevienu augstskolu ne reklamējot, ne noniecinot.» Bieži tiek jautāts arī par studentu sadzīvi, kojām un kā risināt to, ja augstskolai savu kopmītņu nav. Par stipendijām un budžeta vietām bieži zvana topošo studentu vecāki, kuri vēlas zināt, cik lielas ir izredzes dabūt budžeta vietu un noturēt to, ja reiz ik gadu notiek rotācija. «Uz to gan ir grūti atbildēt, bet cenšamies vecākus nomierināt un viest viņos optimismu.» J. Silanžs atklāj, ka vecāki ir 20-30% no visiem zvanītājiem, nereti viņi par sava bērna studijām uztraucas vairāk nekā pats jaunais reflektants. «Vecāki mēdz daudz ko pārspīlēt, piemēram, ja bērns neiekļūs attiecīgajā studiju programmā, tad būs pasaules gals. Var just, ka augstākā izglītība tiek uztverta kā kaut kas ļoti būtisks, vecāki grib uzzināt visus par un pret. Viņi arī bieži zvana, lai vienkārši pārliecinātos, ka viņu domu gājiens ir pareizs.»
Jāpalasa ziņojumi
Vaicāts, kas ir galvenās lietas, kuras par noskatīto augstskolu un studiju programmu ir jāuzzina, pirms tajā stāties, J. Silanžs uzsver konkrētās programmas un studiju virziena akreditāciju. «Lai nav tā, ka, studijas sākot, viss it kā ir procesā, bet studiju beigās jaunietis tā arī nedabū atzītu izglītības dokumentu.» Ir vērts paskatīties arī uz studiju budžeta vietām: valsts nodrošinātu budžeta vietu, kas piešķirta, neviens nevar atņemt, savukārt par augstskolas piedāvātajām budžeta vietām var lemt pati augstskola un jebkurā brīdī.
J. Silanžs norāda, ka reflektantiem jāvērtē augstskolas tēls kopumā. Jāpalasa arī studiju programmu akreditācijas vai pašnovērtējuma ziņojumi un jāpavēro, ko augstskola ir darījusi, lai mainītu to, kas ziņojumos minēts kā trūkumi. Šie ziņojumi būs objektīvāks informācijas avots nekā augstskolu reklāmas, kas realitāti mēdz arī uzburt krāšņāku, nekā tā ir. Tāpat noderīga ir parunāšanās ar esošajiem studentiem - Augstskolu anatomijā, paziņu lokā vai attiecīgās augstskolas vai fakultātes studentu pašpārvaldē. «Lai gan studentu pašpārvaldēs darbojas savu augstskolu patrioti, te parasti nonāk cilvēki, kas grib arī lietas uzlabot, tā ka viņiem būs viedoklis ne vien par plusiem, bet arī par mīnusiem,» teic J. Silanžs.