Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Kā piedzīvot Lielās dienas oliņsvētkus

Dainās Lieldienas ir pavasara sagaidīšana, kristīgā baznīca tās svin kā Kristus augšāmcelšanās svētkus - pirmajā svētdienā pēc pavasara pilnmēness. «Tradīcijas, kā šos svētkus svinēt, katrā ģimenē būs atšķirīgas, bet svētki ir nepieciešami, lai tiktu pāri ikdienai, sakārtotu pasauli,» stāsta bērnu un jauniešu folkloras programmas Pulkā eimu, pulkā teku vadītāja Māra Mellēna.

Tradīciju sintēze

Pēc M. Mellēnas domām, mūsdienu pasaulē cilvēki vai nu turas pie ļoti dziļām tautas saknēm, ievēro senās paražas un rituālus, vai arī svētkus kontekstualizē mūsdienu situācijā. Saglabājas gan tautas mantojums, gan rodas jaunas pašu radītas svētku norises. M. Mellēna uzskata, ka mantotā tradīcija vienmēr ir salikta, ar ietekmēm no dažādiem laikmetiem un citām kultūrām. «Mana vecvecmamma bija poliete, tādēļ ģimenē ienāca arī katolicisms, līdzās latgaļu virtuvei - poļu tradicionālie ēdieni. Pie ģimenes Lieldienu stāstiem pieder atmiņas par pashu un kuliču, to gatavošanu,» teic Māra. Kad lopiņi vairs netika turēti, mamma veikalā meklēja graudainu biezpienu, jo citāds pashai nederēja, atgādināja, ka mandeles jāaplej ar karstu ūdeni un jānoloba, lai nav rūgtenas. Tā Lieldienām piederošais turpinās urbānā vidē, tradīcijas iegūst citas izpausmes, skaidro tradīciju pētniece. Piemēram, folkloras ekspedīcijā Otaņķos uzzinājuši, ka tur joprojām Lieldienās gatavo ligzdas, kur slēpt olas.

Ola daudzās kultūrās ir dzīvības simbols. Tā ir formas pilnība un noslēpums - izšķilsies cālis vai ne. Lieldienu olas ir raibas, lai arī dainās tikai daži šķietami jaunākas izcelsmes teksti min olu krāsošanu. M. Mellēna uzskata, ka krāsošanā slēpjas īpaša burvība, jo katra ola nokrāsojas citāda. Pati meklējusi pieneņu un gārsu lapas, krāsojusi rudzu zelmenī. Gaidītās zaļās krāsas vietā viņai olas vienmēr kļūstot koši dzeltenas, Māra smej. Skaisti iznāk, ja olām pietin pērnā Jāņu vainaga ziedus un bērza lapas. Draudzene iemanījusies iegūt koši zilu krāsu, ja olas vāra melleņu ievārījumā bez cukura, citi olām piesien sniegpulkstenītes.

Goda vietā Tusītis

Animatore Maija Brence ir daudzu mūsu animācijas filmu klasikas līdzautore, kā viņa saka - kustību māksliniece. Likusi mazgāties zaķīšiem pirtiņā, ceļot čigānu meitenei Ringlai, dauzīties Dillī Dallī un darboties neparastajiem rīdziniekiem. Maija ilustrējusi daudzas bērnu grāmatiņas, tostarp par Lieldienām. Tapusi arī pastkarte ar zaķeni, kura atgādina, ka Lieldienu rītā jāapēd ne mazāk kā 13 dzērveņu ogu, lai būtu sārti vaigi. Maija pati glabā mammas Lieldienās dāvāto Tusīti - no lupatiņām un zeķēm šūtu trusīti, kuram ausis un ļipa cietušas no bērna un laika zoba. Bet ik gadu Lieldienās groziņš ar Tusīti un olām ir goda vietā.

«Kad biju jauna un jutos kā liela māksliniece, olas apgleznoju ar akvareļu krāsām, bet, lupinot nost čaumalu, viss krāšņums palika pie pirkstiem. Mēģināju ar nagu laku, esmu ziedusi arī ar sveci,» atceras M. Brence. Nezināšanas dēļ reiz viss darbs bijis vējā. Ja olas tin vilnas audumā, ūdenim jāpielej etiķis, lai krāsa var pieķerties, ja kokvilnas - jāpieliek sāls. Maija reiz pielikusi ūdenim abus, rezultātā olu čaumala drupa un krāsa ķērās pie rokām. Secinājusi - jo vienkāršāk, jo labāk. «Paliku pie sīpolu mizām,» smej māksliniece. Pēdējais atklājums: olu ietin sīpolu mizās, pieliek karoti melleņu vai upeņu ievārījuma, aptin lupatiņu un vāra - tad zilganpelēks aukstais tonis mijas ar siltajiem. Brīdis, kad tin vaļā un skatās, ir brīnišķīgs, atzīst Maija.

Ticējumi teic, ka Lieldienas svētdienā olas jāvāra visām saimniecēm, tad var labi satikt ar saimi un kaimiņiem. Ja Lieldienās nemaina olas, cāļi nepadosies. Atraktīva rotaļa jau izsenis bijusi olu ripināšana, kad izmanto slīpu vai taisnu virsmu - īpaši olu ripināšanai pagatavotu renīti, dēli vai vienkārši pļavu. Jāizskaita, kurš pirmais olu ripinās. Katrs nākamais cenšas olu uzripināt jau izripinātajām. Visas skartās olas ripinātāji savāc sev. Arī olu sišanās kaujas ir sena Lieldienu paraža. Kam ola stiprāka, tas dzīvos ilgāku mūžu. Savukārt šūpoļu kāršanai dainās bija īpaša nozīme puišu un meitu attiecībās. Maijas bērnībā šūpoles visu gadu atradās dārzā koka zarā, bet, sākot iet skolā, Maija atklājusi, ka lielās šūpoles katru gadu kar citās vecmīlgrāviešu mājās.

Šūpoles izkustina dzīvei

«Man Lieldienas asociējas ar gaismas atgriešanos, pūpoliem, olām, oļiem un šūpolēm - augšā, lejā un koku zaru rakstu, galotņu ņirboņu acu priekšā. Es bērnībā draudzējos vientulīgi ar sevi un dabu. Bija interesanti,» stāsta grafiķe un dizainere, SIA Lampu dizaina darbnīca īpašniece Ērika Māldere. Tagad savām trim meitām viņa māca, ka bez darba nav svētku.

Par visu jāparūpējas pašām, nevis jāgaida, ka trejdeviņi brīnumi atripos paši no sevis. «Ja zaķi no Vāczemes pie mums ieviesušies kā mūsdienu tradīcija, tad lai dēj vismaz šokolādes olas! Sapērkos un tad tēloju zaķi, salieku olas dažādās vietās. Reiz staigājām gar jūru, un mana mazākā meita vēl līdz šim tic, ka zaķi bija sadējuši smiltīs, vienu olu pat viņai zābakā!» atklāj Ērika.

Vienmēr izrādās, ka olu nopirkts par maz, jo katrs grib mākslinieciski izpausties. Vēl trakums, ka iznāk tik skaistas, ka žēl ēst. Tāpēc ģimene olas krāsojot divreiz - gan pēc latviskām, gan pēc kristīgām ieražām. «Ripinām, mainām, sitam, ēdam. Kas olas ēd bez sāls, tas melos - tāds neveselīgs ticējums,» smej Ērika. Jautāta, kā latviešiem radusies tradīcija olas krāsot, viņa stāsta - runā, ka senatnē bija dabūjamas tikai no dabas raibās meža putnu olas. Vēlāk iemanījušies par tādām uzdot krāsotas vistu olas.

Ērika jau no skolas laikiem saaugusi ar latviskām tradīcijām caur folkloras draugu kopām Savieši un Skandinieki. Folkloras kopu dalībnieki svin Lielo dienu, pavasara saulgriežus, kas parasti ir martā. Tad ceļas agri, sagaida sauli, mazgā muti avota ūdenī. Tumšais laiks tāds migas laiks, pārziemo, nogaidi, pārdomā, bet pavasaris aicina laukā. Šūpoles izkustina dzīvei! Draugu pulkā iznāk arī izdziedāties. «Īpaši skaistas ir Latgales Lieldienu melodijas, tās skaniski atdarina šūpoļu čīkstēšanu,» Ērika teic.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Bez nosaukuma

Luterāņi
Rīgas Doma baznīcā
23. aprīlī: 8.00 rīta dievkalpojums; 12.00 Concerto piccolo; 22.00 Lieldienu sagaidīšanas dievkalpojums. 24. aprīlī: 10.00 Lieldienu dievkalpojums angļu val.; 12.00 Lieldienu dievkalpojums; 19.00 ērģeļmūzikas koncerts Lieldienās. 25. aprīlī: 08.00 rīta dievkalpojums; 10.00 dievkalpojums Otrajās Lieldienās.
Rīgas Sv. Jāņa baznīcā
24. aprīlī: 7.00 Lieldienu rīta dievkalpojums; 10.00 Lieldienu dievkalpojums. 25. aprīlī: 10.00 Otro Lieldienu dievkalpojums.
Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā
23. aprīlī: 23.00 Lieldienu nakts vigīlija. 24. aprīlī: 1.30 Lieldienu nakts vigīlija; 10.00 Lieldienu dievkalpojums; 12.30 liturģisks slavēšanas dievkalpojums. 25. aprīlī: 18.00 Tezē lūgšana.
Rīgas Lutera baznīcā (Torņakalnā)
23. aprīlī: 22.00 Lieldienu nakts dievkalpojums. 24. aprīlī: 7.00, 10.00, 12.00 - Kristus Augšāmcelšanās svētku dievkalpojums. 25. aprīlī: 10.00 dievkalpojums Otrajās Lieldienās; 12.00 Lieldienu koncerts.

Katoļi
Svētā Alberta baznīcā
23. aprīlī: ēdiena svētīšana no 9.00 katras stundas sākumā; 20.30 Kunga Augšāmcelšanās svētku vigīlijas Sv.Mise (līdz rītam). 24. aprīlī: 8.00 Kunga Augšāmcelšanās dienas Rezurekcijas procesija un svinību Sv.Mise; 11.00 un 18.00 svinību Sv.Mise. 25. aprīlī: 8.00, 11.00 un 18.00 Sv.Mise.
Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē
23. aprīlī: 18.00 Kunga Augšāmcelšanās svētku vigīlijas Sv.Mise (uguns, ūdens svētīšana un kristības; līdz rītam). 24. aprīlī: 8.00 Rezurekcijas - Kristus Augšāmcelšanās dievkalpojums un Sv.Mise; 11.00 un 18.30 Sv.Mise.

Pareizticīgie
Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē
23. aprīlī: 23.00 Lielās Sestdienas pusnakts dievkalpojums, krusta gājiens, Pashas rīta dievkalpojums un Dievišķā liturģija. 25. aprīlī: 17.00 lielais vakara dievkalpojums.
Rīgas Svētās Trijādības Sergija klosterī
25. aprīlī: 9.00 dievišķā liturģija.

Bez nosaukuma

Ogas no saldētavas
Daļu vasarā salasīto melleņu noglabā saldētavā. Ja ir tās, tad brīnumolas garantētas! Sīpols dod dzelteno, mellenes - zilo krāsu. Tām satiekoties, rodas zaļā. Ja olas baltas, raibumi būs īpaši koši.

Zeķubikšu desa
Ņem vecas zeķubikses (plānas), nogriež kāju, ko piepilda ar krāsojamajām olām, vienu no otras atdalot ar zeķes mezgliem. Olas pirms likšanas zeķē samitrina, ap tām apber sagrieztas sīpolu mizas, aptin pērnās smilgas utt. Sasieto «desu» gulda katlā ar aukstu ūdeni (karstā ūdenī olas var saplīst). Ūdenim pievieno mellenes - jo vairāk, jo labāk - no saldētavas. Vāra 20 minūšu. Pēc tam olas patur aukstā ūdenī, lai labāk lobās, un ieziež ar sviestu, lai tonis dziļāks.

Skočs un leikoplasts
Olas var aplīmēt ar ornamentiem, kas izgriezti no papīra skoča, līmpapīra, leikoplasta u.tml. Apkārt - sīpolu mizas un zeķe. Zeķes vietā var izmantot arī lupatiņas no plānajiem aizkariem, vecām mežģīnēm.

Viss, kas izaudzis
Vienmēr skaisti iznāks, ja olai bez sīpolmizām pietin arī kādas istabas puķes zaru vai mežmalā atrastu lapiņu, zālīti, pieber grūbas, melno tēju vai pietin koša kreppapīra kriksi.

Upeņu ievārījums
Ja ūdenim, kurā vāra sīpolmizās apvārtītas un rakstainās lupatiņās ietītas olas, pievieno saldētas upenes vai upeņu ievārījumu, olas iznāks rozīgi violetas, kā apsarmojušas.

Iekasīti raksti
Tumši krāsotā olas čaumalā ar žilešu nazi vai adatu var iekasīt rakstus, krustiņus, skujiņas utt.

Karija saule
Olas novārot karija garšvielā, būs skaists tonis - dziļi dzeltens, kā saullēkta saule.

Krāsainas sniega olas
Ja pagalmā vēl ir sniegs, atdzisušo krāsaino olu vārīšanas ūdeni atdodiet bērniem, lai viņi sataisa sniega olas, kuras pamērcē savārījumā. Ar šādām olām var izrotāt dobes.

Olu neēdājiem
Ja olas neēd vai nevari ēst, apkrāso un apglezno oļus vai apaļīgus akmeņus. Savukārt, ja cīnies ar holesterīnu, iepriecini sevi ar olveida augļiem - kivi, meloni, mango. Tos gan krāsot nevajag.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?