Iedoma, ka bērnus atrod kāpostos jeb ka tie vienkārši tā kaut kā uzrodas, politiskajā vidē ir kaitīga un nepiedodama. Valstiskā līmenī jautājums «Kā rodas bērni?» nav paķiķināšanās tēma, bet gan nebeidzams politikas veidotāju un īstenotāju darbs. Krievijā, kur visa kā gana, var šķiesties ar resursiem un solīt kaut gruntsgabalu par trešo vai puskaraļvalsti par sesto bērnu, bet mums pastiprināta vērība jāpievērš smalkākiem politiskajiem pasākumiem, ieskaitot Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017. gadam. Kaut tuvākajos pāris gados pamatnostādņu iedzīvināšanai nav paredzēti īpaši papildu līdzekļi, analizējot tautsaimniecības stāvokli, turpmāk pie pirmās izdevības nauda jāvelta demogrāfijas uzlabošanai. Jau tūlīt pat jāņem vērā ne tikai tas, cik labi izskatāmies aizdevēju priekšā, bet vismaz ar tik pat nopietnu attieksmi - cik draudzīga vai vismaz daudzsološa nākotnē Latvija ir esošo un potenciālo vecāku acīs.
Kā rodas bērni
Pārfrāzējot investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa diena.lv teikto par Latvijas ekonomikas nebūšanām, mūsu valsts demogrāfijas lielais jautājums ir nevis bērnu nedzimšana, bet gan strukturālās problēmas ar jau dzimušajiem. Ja Rīgā vecākiem, kam nav laimējies atvasi iedabūt pašvaldības bērnudārzā, sava lolojuma pieskatīšana un izglītošana līdz skolai izmaksā vairāk par pilnām maksas studijām augstskolā, tad tas ne tikai nav normāli, bet gan ir tīra kaitniecība pret dzimstību un visu ar to saistīto mūsu sociālo, ekonomisko un politisko kompleksu jeb Latviju.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.