Klāvs Sedlenieks
Streiku kultūru postpadomju valstīs, tajā skaitā arī Latvijā, raksturo vienīgi vājas arodbiedrības, jo vēsturiski tās ir bijušas darba devēja jeb valsts veidojums. Spēcīgu tradīciju arodbiedrības un panākumiem bagāti streiki ir Anglijā, Francijā un Spānijā, kur precīzi tiek ievēroti visi efektīva streika priekšnosacījumi: pirmkārt, vājo vietu izmantošana, kas, piemēram, ražotājiem ir ražošanas procesa apturēšana, skolotājiem - mācību procesa apturēšana utt. Otrkārt, izpratne par to, ka nepieciešama vienprātība pat tad, ja atsevišķiem streikojošo pārstāvjiem šī protesta akcija nav izdevīga. Treškārt, ir precīzi zināms un definēts streika mērķis. Ceturtkārt, ir labi, ja streikotāji piedāvā konstruktīvu mehānismu protestētāju mērķu sasniegšanai, piemēram, kur valdībai ņemt līdzekļus, lai ieguldītu tos citā, konkrētā sadaļā. Efektīvs streiks vai protesta akcija nevar būt tāda, kuras laikā skolotāji dodas uz darbu, vai tāda kā telšu pilsētiņa, kuras iemītnieki savas prasības nevarēja definēt precīzāk par «vēlamies labāku dzīvi».