Andris Guļāns
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senators
Situācija, protams, būtu labāka, ja līdz ar termiņa beigām būtu izraudzīts jauns ģenerālprokurors vai būtu atrisināts tas pats Jāņa Maizīša kunga jautājums, viņam paliekot amatā. Pašreizējā situācija pirmām kārtām ir neskaidra. Sākot ar Maizīša kunga nepārvēlēšanu. Prognozēt to varbūt varēja, bet tad Saeimai būtu bijis iepriekš jāpauž skaidrs negatīvs vērtējums. Bet vērtējums vismaz man pirms balsojuma šķita vairāk pozitīvs, tādējādi mēs varējām prognozēt, ka Maizīša kungu varētu gan ievēlēt. Tomēr iznāca pretējais.
Saeimai ar savu balsojumu zināmā mērā bija jādod vērtējums arī visam Ģenerālprokuratūras darbam. Tagad mēs varam spriest, ka tas ir negatīvs, bet jautājums paliek: kāpēc? Šāda vērtējuma īsti nav. Tas nenozīmē, ka vajag rakstveida dokumentu uz vairākām lapām, kas izvērtē Ģenerālprokuratūru: kas tajā bijis labs, kas - slikts. Tomēr Saeimai bija iespēja vērtēt prokuratūras un ģenerālprokurora darbu ilgstošā darba periodā. Es piekrītu, ka tur varētu būt daži novēršami trūkumi un nepilnības, bet būtu labi, ja Saeima pateiktu, kas, viņuprāt, prokuratūras darbā ir tas sliktais un nepareizais. Tas ir ļoti svarīgi gan Augstākās tiesas priekšsēdētājam, kam tomēr būs jāizvēlas nākamais ģenerālprokurora kandidāts, gan pašai prokuratūrai - kas būtu jāmaina, jāpilnveido, kādi akcenti kur jāsaliek.
Patlaban tas ir neatbildēts jautājums. Visa šīs situācija līdzinās melna kaķa meklēšanai tumšā istabā, kas sevišķi grūti ir tad, ja nekāda kaķa tur nemaz nav.
Protams, pilnīgi bez ģenerālprokurora funkciju veikšanas mēs nepaliksim, un, kā tas turpmāk notiks likumā noteiktā kārtībā, ir kompetentu lēmēju ziņā.
Aizvien apspriežams ir jautājums, vai likumdevēju varu vispār nevajadzētu norobežot no lemšanas par augstākajiem tieslietu sistēmas amatiem. Šai diskusijai gan trūkst konsekvences, un mēs par to sākam runāt par vēlu - kad jau ir aktuāls jautājums par ģenerālprokurora apstiprināšanu. Kad tas vairs nebūs aktuāls, šo jautājumu aizmirsīs līdz nākamajai reizei, kad jau atkal tas, visticamāk, būs par vēlu. Saeimā pašlaik gan atrodas Tiesu iekārtas likumprojekts, kas paredz izveidot Tieslietu padomi. Ja mūsu likumdevēji uzdrošinātos šai padomei dot tādas pilnvaras, tā nākotnē varētu kļūt par institūciju, kas lemj šādus jautājumus. Pagaidām liekas, ka tieši Maizīša kunga dēļ šis likumprojekts Saeimā ir «iestrēdzis».
Valentīna Liholaja
Dr.iur. LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore
Situāciju vērtēju negatīvi. Pirmām kārtām tāpēc, ka amatam neapstiprinātais Jānis Maizītis ir darbojies un sevi pierādījis kā labs profesionālis. Man nav skaidra tā lēmumu pieņemšanas «virtuve» un kas tur notika. Varam jau minēt, bet nav pierādījumu, lai teiktu ko vairāk. Katrā ziņā es domāju, ka diez vai tas nāks par labu likumībai. Tas nenozīmē, ka es gribētu teikt kaut ko sliktu par prokuroru, kas pagaidām izpildīs ģenerālprokurora pienākumus. Es domāju, ka visa šī radusies situācija ir par sliktu likumībai. Demokrātiskā valstī tā nerīkojas - ka saka vienu, bet dara otru. Likumdevēji tomēr pārstāv tautu, un tautai ir tiesības zināt, kāpēc tad, lūk, šai jautājumā viņa ir pret, bet nekas taču nav ne komentēts, ne skaidrots, kāpēc šis cilvēks neder un kādam ir jābūt nākamajam.
Nav arī skaidrs, kāpēc apstiprināšanai netiek izvirzīts cits kandidāts. Piekrītu Maizītim, ka ir žēl par tukšo ģenerālprokurora vietu. Nevar jau arī zināt, vai pēc vēlēšanām rudenī Saeimā kaut kas būtiski mainīsies. Mūsu priekšstāvji ne vienmēr izdomā līdz galam to, kas tiek darīts. Prokuratūra ir ļoti svarīga iestāde, un nemaz tik labi ar likumības ievērošanu un noziedzības stāvokli mums neiet. Būtu jādara viss, lai prokuratūru stiprinātu, nevis vājinātu.
Diemžēl pamatīgākam komentāram trūkst informācijas. Tikai kā juriste ar 45 gadu stāžu un pati kā bijusī prokuratūras darbiniece atļaujos izdarīt tādu secinājumu, ka diez vai līdzšinējais, kas radījis šo situāciju, bijis prāta darbs. Maizītis ne velti sacīja, ka ir tik daudz iesāktu darbu. Un viņam roka tomēr ir uz notiekošā pulsa, bet jebkuram citam vajadzēs laiku, lai to visu apzinātu. Bet tā nu mums ir visā tieslietu sistēmā - ministrijā arī samainījušies kādi 20 cilvēki. Kā tad var būt kārtība un likumība, ja padotie nesaprot, kā viņiem tagad strādāt un kurš nākamais viņiem ko prasīs. Prokuratūrā ir līdzīgi. Var jau būt, ka viss būs ļoti labi, bet nevar izslēgt, ka nebūs vis.