Marija Golubeva
Vecāki var uzzināt, kas notiek skolā, biežāk un mērķtiecīgāk komunicējot ar skolu, iesaistoties tās dzīvē un veicinot caurskatāmību un atbildīgumu pret kopienu - vecākiem, skolēniem. Ja ir tāds spiediens no vecākiem, vēlme veidot partnerību ar skolu, aktīvi piedalīties skolas padomē, ierosināt izmaiņas skolas pārvaldības modelī, skolai un izglītības pārvaldēm būtu grūti tam ilgi pretoties. Tā informācija, ko saņem žurnālists eksperimenta laikā, ir nepilnīga un dod īslaicīgu ieskatu.
Silvija Titova
Vecāki par izglītību valdes locekle
Kopumā šāds eksperiments nav nekas jauns. Arī starptautiskajās kompānijās ir «noslēpumainie pircēji», kuri pakalpojuma pasūtītājam uzraksta, kāda ir apkalpošana. Šī pieeja nav nebijusi, bet mūsu skolās tas būtu neliels šoks, tomēr vecākam noteikti jāzina, kas notiek skolā. Pirmkārt, ja vecākiem interesē, kas tur notiek, viņš meklēs iespēju.
Ja ir vēlēšanās apmeklēt konkrēta pasniedzēja stundu, nedomāju, ka skolā viņam teiktu nē.
Inese Voika
Delnas padomes priekšsēdētāja
Vecākiem ir jābūt iespējai iet klasē, piedalīties un redzēt. Mūsu skolā nebija jautājums par stundām, bet par ēšanu. Tad viena mamma gāja un nedēļu ēda kopā ar bērniem. Vēl viena vērtīga metode ir skolēna, vecāku un skolotāja pārrunas. Trešā metode ir skolas avīze, kur jaunākajās klasēs raksta skolotāji, bet vecākajās reizi nedēļā uzraksta paši skolēni. Vecāku saskarsmē ar skolu ir problēma saprast, kurā vietā uzdot jautājumu, lai nejustos kā uzbrucējs.
Ingrīda Mikiško
LIZDA priekšsēdētāja
Šāds eksperiments nemudina uz atklātību. Esmu par izrunāšanos. Ja vecākiem ir pretenzijas, var vērsties pie skolas vadības un runāt par problēmām, skaidrot jautājumus. Nesen biju Dobeles Valsts ģimnāzijā, kur ir sakārtota e-vide komunikācijai ar vecākiem. Sadarbība starp skolu un vecākiem ir jākopj, bet šī sistēma mums nav sakārtota un tādu tradīciju nav. Piemēram, Izraēlā ir valdības atbalsts programmai, kurā māca vecākus. Viņiem stāsta, kas bērnam jāiemācās, kāda viela jāapgūst.