Priecē arī tas, ka lielākā daļa sportistu sezonas galvenajā startā sasniedza vai arī bija tuvu savam sezonas labākajam rezultātam. Žēl, ka Mārim Urtānam tik ilgi bija jāgaida, lai izpildītu sesto mēģinājumu. Viņš bija nopietni koncentrējies cīņai par bronzas medaļu. Arī neveiksminiekiem ir savi iemesli, kāpēc starts neizdevās.
Edvīns Krūms Latvijas vieglatlētikas izlases galvenais treneris
Guntis Peders Latvijas Vieglatlētikas savienības valdes loceklis
Gandrīz visu mūsu atlētu sniegumu var vērtēt ar atzīmi labi vai teicami. Izņēmums ir tikai Olijars, Sokolovs un Vaičulēns. Jā, un arī soļotājs Rumbenieks, kuram tomēr vajadzēja reālāk apzināties savas iespējas pirms braukšanas uz Barselonu. Nav ko pārmest, piemēram, arī augstlēcējam Pūpolam, kurš uzrādīja sava līmeņa rezultātu. Vasiļevski es atstāšu bez vērtējuma, jo viņš gāja uz visu banku. Zinot Vadima veselības likstas, bija jārēķinās, ka iespējams arī šāds scenārijs. Arī Sokolova sniegumu gan jau ietekmēja pirms mēneša pārslimotais plaušu karsonis. Jā, kopumā Latvijas vieglatlētikā ir problēmas, tāpēc par veiksmīgo startu jāsaka, ka nezāles neiznīkst.
Jānis Lūsis olimpiskais un četrkārtējais Eiropas čempions šķēpmešanā
Jāsaka paldies dieviņam, kurš mums atkal atsūtīja vienu medaļu. Tāllēkšanā no Inetas neviens zeltu negaidīja, tas bija patīkams pārsteigums. Urtāns labi startēja, izcīnīdams ceturto vietu, taču galvenajos mačos atkal gandrīz metru atpalika no sava personiskā rekorda. Palameika meta stabili un uzrādīja sava līmeņa rezultātu. No Kovala tik gaidīts vairāk. Viņš tomēr ir olimpiskais vicečempions. Laikam jau psiholoģiski salūza, kad vācietis de Zordo un Torkildsens jau pirmajā metienā tik tālu aizmeta. Vadimam Vasiļevskim vajadzētu nopietnāk izvērtēt savu gatavību. Varbūt labāk būtu bijis nebraukt uz čempionātu, lai nepadziļinātu savainojumu.