Andris Piebalgs
Katrā ziņā viss iet uz to, ka tiks pieņemtas ekonomiskās sankcijas, piedalījos diskusijā Eiropas Parlamentā, skaidrs, ka mums ir politiska problēma ar Baltkrieviju, tā ir izteikta - nāves soda izpildīšana, kad visa Eiropa aicina uz moratoriju, arī politieslodzītie, un tas notiek Eiropas centrā. Un, kad politiskās iniciatīvas negūst panākumus kā šoreiz, visticamāk, tiks pieņemti ierobežojoši pasākumi, kuri mēģinās būt virzīti pret cilvēkiem, kas katrā ziņā ir ļoti tuvu režīmam, un mēģinās būt pēc iespējas saudzīgi, lai neskartu vienkāršos iedzīvotājus, bet tos, kuri veic šādu politiku. Skaidrs, ka cilvēki dažreiz nesaprot - sankcijas vai ierobežojošie pasākumi ir veids, kā pastiprināt politisko ziņu. Ja politika mainīsies, neviens jau sankcijas neuzturēs. Varu minēt Birmu kā piemēru - tur tikko parādījās būtiskas izmaiņas politikā, daļa ierobežojošu pasākumu tika atcelti.
Jaceks Sarjušs-Voļskis Eiroparlamenta deputāts (Polija)
Polijas pozīcija - ja nav uzlabojumu attiecībā pret ieslodzītajiem, tad noteikti ir jāpiemēro sankcijas, to skaitā ekonomiskās. Es negribētu nosodīt Latviju, taču arī mums ir nopietnas ekonomiskas intereses, bet svarīgāk ir panākt demokrātiju Baltkrievijā. Polijas pozīcija ir, ka mums ir jārēķinās ar zaudējumiem. Sankcijas ir būtiskas, lai panāktu režīma maiņu, kas ir būtiski apkārtējām valstīm, to skaitā Latvijai un Lietuvai, arī Polijai.
Arī Slovēnijai ir problēmas ar J. Čiža kungu, kas Minskā ceļ Kempinski viesnīcu. Ja mēs augstāk liksim ekonomiskās problēmas, par ārpolitiku ir jāaizmirst. Ja Latvija grib solidaritāti no ES, teikšu skaidri, attiecībās pret Krieviju, tai ir jāsaprot, ka solidaritāte ir divvirzienu politika.
Radvile Morkunaite- Mikuleniene
Eiroparlamenta deputāte (Lietuva)
Lietuva spiež uz striktākām sankcijām, stingrāku pieeju. Par to, kā reaģēt uz notikumiem Baltkrievijā, vienmēr ir karstas diskusijas starp valsti un uzņēmējiem, kas orientēti uz labuma gūšanu, taču mums jāsaprot, ka pēc pēdējiem notikumiem Baltkrievijā - nāvessoda izpildes, konstantajām lietām, kas tur notiek, cilvēki pazūd, nav iespējas nepaust viedokli. Šajā situācijā mums ar to ir jārēķinās. Turklāt savulaik tika nolemts pielietot sankcijas arī pret Irānu, kas ES ir svarīga enerģētikas kontekstā, bet būtiskāk bija rīkoties, jo Irāna ir drauds globālajai drošībai.
Mūsu ārpolitika ir konstanta, varbūt ne tik skaļa kā agrāk, taču mums ir sarkanās līnijas, ko nevaram pārkāpt.