com_. Tieši tur cilvēki, kam pavasarī ir alerģiska reakcija uz putekšņiem, var uzzināt, kad jāsāk būt piesardzīgiem un jālieto atbilstoši medikamenti. To, ka šobrīd ir tā sauktās pavasara alerģijas uzplaiksnījums, jūt gan aptiekās, gan ārstniecības iestādēs. Tomēr svarīgi ir saprast, tā tiešām ir alerģija vai arī gluži cita veselības problēma.
Rīkojas greizi
Jautāta pēc alerģijas definīcijas, Bērnu klīniskās universitātes bērnu alergoloģe Ieva Cīrule Dienai stāsta: «Alerģija ir pastiprināta organisma imūnsistēmas reakcija uz parastām apkārt esošām olbaltumvielām.» Vienkāršākiem vārdiem tas nozīmē, ka imūnsistēma sāk rīkoties greizi un nepareizi. Normālos gadījumos tā ražo pretvielas pret baciļiem un vīrusiem, alerģijas gadījumā pretvielas tiek ražotas pret lietām, ar ko tai nevajadzētu cīnīties. Tie var būt mājas putekļi, ziedputekšņi, piena olbaltums, zivis, rieksti, bet tās nav ķīmiskas vielas, piemēram, dzelzs, varš un citas. Alerģiska reakcija gan var būt arī pret minētajām vielām, bet tad, ja tās saistās ar kādu organismā esošu olbaltumvielu. Bieži, ja alerģija bijusi vecākiem, tā var būt arī bērniem.
Runājot par alerģiju plašāk, dažādos vecuma posmos visbiežāk sastopamā alerģija ir atšķirīga. Agrīnā vecumā pirmajos divos trijos gados dominē pārtikas alerģija, piemēram, no olām, piena, kviešiem, zivīm, riekstiem, pirmsskolas vecumā biežāk ir problēmas ar elpošanu, ko izraisa alerģija pret mājas putekļiem un dzīvniekiem. Savukārt skolēniem un jauniem cilvēkiem, kā arī pieaugušajiem vadošo vietu pārņem ziedputekšņi. Statistika rāda, ka pat 12% skolas vecuma bērnu ir alerģiskās iesnas. I. Cīrule gan savā praksē novēro, ka vecāki arī pārvērtē šīs izpausmes, domājot, ka tā ir alerģija. Ir gadījumi, kad atklājas, ka tā ir vienkārši organisma pastiprināta reakcija uz kādu vielu vai kāda infekcija. Simptomi ir līdzīgi.
Ja ir sezonalitāte
Faktors, lai aizdomātos, ka pie sliktās pašsajūtas tomēr vainīga alerģija, ir sezonalitāte. Ja ik pavasari sākas acu asarošana, deguna tecēšana, iesnas, klepošana, tad nevajadzētu pieņemt, ka tas ir vīruss vai pēc ziemas novājināta imūnsistēma. Pastāv liela iespēja, ka tā ir tā dēvētā pavasara alerģija. I. Cīrule uzsver, ka tomēr ļoti būtiski noteikt, tā ir vai nav, jo īpaši tāpēc, ka medikamenti, lai novērstu alerģiju, atšķiras no citos gadījumos lietojamajiem. Aptiekās viegli nopērkami bezrecepšu iesnu ārstēšanas līdzekļi, kas vienkārši sašaurina asinsvadus, noņemot tūsku, un cilvēkam kļūst vieglāk elpot. Cilvēks turpina šos pilienus lietot, līdz vienā brīdī tie vairs nepalīdz. Rezultātā rodas medikamentozās iesnas, jo šie līdzekļi nav paredzēti ilgstošai lietošanai. Tas ir vēl viens iemesls, lai dotos pie ārsta - alerģijai ir paredzēti specifiski medikamenti.
Ilgstošas alerģiskās iesnas var radīt gan deguna blakusdobuma, gan vidusauss iekaisumu. Savukārt no šīm problēmām būs grūti izvairīties, ja necīnīsies ar cēloņiem. Ar antibiotikām problēmu neatrisināt, skaidro speciāliste. Arī aptiekās nopērkamos medikamentus, kas domāti tieši alerģijai, ilgstoši bez ārsta ziņas lietot nevajadzētu. Tā ir pirmā palīdzība, kamēr cilvēks tiek pie speciālista. Aptiekā palīdzība jālūdz farmaceitam, kas ir pietiekami zinošs, lai ieteiktu labāko risinājumu.
Saraksts garš
Lazda, alksnis, vītols, bērzs, ozols, ieva - šie ir tikai daži putekšņu izplatītāji. Jebkurš augs, kas zied, var radīt alerģisku reakciju. Tomēr visbiežāk šo problēmu rada bērzu putekšņi, kas ir samērā likumsakarīgi, jo to Latvijā ir ļoti daudz, līdz ar to daudz ir arī ziedputekšņu.
Ar alerģiju gan nav tik vienkārši. Var būt arī krustotā alerģija. Piemēram, cilvēkam galvenā alerģija ir pret bērza ziedputekšņiem, bet arī alksnis un lazda var radīt problēmas. Vēl šiem cilvēkiem nereti ir alerģija arī pret kādu augli, ogu, dārzeni, sēklām. Līdzīgo aminoskābju kombināciju dēļ organisms tās definē kā svešas. Piemēram, cilvēkiem, kam ir alerģiska reakcija pret bērzu putekšņiem, vasarā var būt alerģiska reakcija arī no kartupeļiem un burkāniem, norāda I. Cīrule. Ja šīs krustotās alerģijas nav, līdz ar bērzu ziedēšanu pazudīs arī iesnas un citi simptomi. «Nav alergēnu, nav problēmu,» saka speciāliste.
Sākas un izzūd
To, kā alerģija izpaudīsies, lielā mērā nosaka gēni. Cits būtisks faktors - alergēna daudzums. Ja strauji kļūst silts un visur sazied bērzi, ir saulaina un vējaina diena, tad cilvēkam būs grūtāk. Lietainā dienā, piemēram, var būt tikai knapa kņudoņa degunā, jo ziedputekšņu gaisā ir maz. Alerģijas izpausmes var pasliktināt arī fiziska slodze, rodoties elpas trūkumam. Tas skaidrojams ar to, ka fiziskas slodzes laikā cilvēks arī vairāk elpo ar muti. Rezultātā var būt pat astmas lēkme.
To, vai cilvēkam ir alerģija, var noteikt gan pēc ādas dūrienu testa, ko var veikt tikai tad, ja tajā brīdī nav alerģijas paasinājuma un netiek lietoti medikamenti, gan pēc asinsanalīzēm, kuras var veikt arī, esot alerģijai. Ja šie testi atbildi nedod, var izmantot provokāciju, piemēram, degunā pilinot konkrētus alergēnus un vērojot reakciju, skaidro I. Cīrule. Viņa piebilst, ka vēl viena lieta, ko var ņemt vērā, lai saprastu, tā ir vai nav alerģija, ir paaugstināta temperatūra. Alerģijas gadījumā tās nebūs. Nebūs arī apsārtuma kaklā, aplikuma un tamlīdzīgu simptomu.
Alerģijas izpausmes var parādīties jebkurā vecumā. Turklāt, tāpat kā vienā brīdī sākas, tā arī citā brīdī var izzust. Organisms būtībā sāk pierast un uz svešajās olbaltumvielām vairs nereaģē.
Drūzma aptiekā
To, ka līdz ar lazdu un alkšņu ziedēšanu marta otrajā pusē sākusies pavasara alerģijas sezona, redz arī aptiekās. Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele Dienai piebilst, ka tas atspoguļojas aptiekas pārdošanas rezultātos. Pieprasījums pēc pieejamajiem pretalerģijas preparātiem šogad martā, salīdzinot ar februāri, pieaudzis par 22%. Savukārt ikdienā farmaceiti redz, ka cilvēki aptiekās vēršas ar tādiem alerģijas simptomiem kā intensīva šķaudīšana, tekošs vai aizlikts deguns, niezošas vai asarojošas acis, klepus un dažkārt arī elpceļu vai acu tūska.
Arī M. Štukele atzīmē, ka diemžēl pilnībā novērst alerģiju nav iespējams, tāpēc galvenais noteikums ir izvairīties no saskarsmes ar alergēnu. Proti, ar alergologa palīdzību vajadzētu noskaidrot, tieši no kura koka, krūma vai auga ziedputekšņiem radusies alerģija, tad uzmanīgi jāseko tā ziedēšanas ciklam.
Aptiekā secina, ka pavasara alerģija vidēji ilgst četrus mēnešus - tā sākas martā un var turpināties līdz pat jūnijam. Tomēr I. Cīrule nevar teikt, ka, pavasarim beidzoties, var uzelpot. Vasarā sākas nākamās alerģijas, jo atkal zied citi augi.