Latvijā ir daudz un labi pazemes ūdens krājumi, kuru pietiks ilgam laikam. Tiesa, tiem ir sava specifika - paaugstināts dzelzs līmenis, ūdens sastāvā var būt sulfāti un amonijs. Tas atkarīgs no reģiona un var atsaukties uz ūdens garšu, bojāt sadzīves tehniku. Atdzelžošanas iekārtās tiek ieguldītas lielas investīcijas, taču kompleksi jāmaina arī ūdensvadi, daudzviet tas jau izdarīts. Ja aizdomas rada krāna ūdens garša, smarža, dzidruma izmaiņas, to var pārbaudīt laboratorijās, iepriekš no tām paņemot sterilu trauku - tas atklās arī ūdens mikrobioloģisko ainu. Līdzīgi var rīkoties ar aku un avotu ūdeni, ja kaut kas rada šaubas. No valsts puses šī ūdens kategorija gan nekādi netiek uzraudzīta. Fasētais ūdens savukārt ir Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārraudzībā. Tā ražošanai tiek patērēts vairāk resursu nekā pazemes ūdens nogādāšanai līdz krānam, un no tā atkarīga cena, taču, kā norāda PVD Pārtikas uzraudzības departamenta vecākā eksperte Ilze Lejasbuda, attīrīšanas process, ja ūdeni ņem no dziļurbuma, ir tāds pats kā krāna ūdenim.
Kādu ūdeni dzert
Krāna ūdens kvalitāti Latvijā kontrolē gan tā piegādātāji, gan Veselības inspekcija (VI), un tai par to nekas slikts nav sakāms, teic VI Vides veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece. Gan prasības, gan atbilstība tām krāna un fasētajam ūdenim faktiski neatšķiras, un aizspriedumi pret to, kas tek no ūdensvada, iespējams, daļēji balstās cilvēku atmiņās par laiku, kad ūdeni stipri hlorēja.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.