Ja Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija derīgi abi šie dokumenti, jo balsot varēja tikai noteiktā vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā vēlētājs bija iekļauts, tad Saeimas vēlēšanās ir iespēja brīvi izraudzīties iecirkni, bet vēlēt var tikai ar pasi, jo tajā tiek veikta atzīme par dalību vēlēšanās.
Pirms aptuveni gada Saeima noraidīja vēlētāju reģistra izmantošanu Saeimas vēlēšanās, uzskatot, ka arī turpmāk jādod iespēja pilsoņiem brīvi izvēlēties iecirkni, kurā nobalsot. Tādējādi var palielināt arī pilsoņu līdzdalību vēlēšanās. Taču tas, cik daudziem cilvēkiem šī iemesla dēļ varētu būt ierobežotas iespējas nobalsot, atklājās tikai nesen Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas rīkotajā diskusijā. Tāpēc koalīcijas padomē šis jautājums aktualizēts, un politiķi izšķīrās par labu vēlētāju apliecību izsniegšanai personām, kurām nav pases. Līdz Saeimas vēlēšanām ir atlicis pārāk maz laika, lai tajās paredzētu vēlētāju sarakstu izmantošanu, kam varētu būt arī politiskā pretestība. Tādā gadījumā atbalstu negūtu arī viens no vēlēšanu organizatoru piedāvājumiem dot ilgāku laiku vēlēšanu iecirkņa maiņai, ko internetā var izdarīt diezgan ātri. Jāatgādina, ka aktīvākie kandidāti savulaik praktizēja vēlētāju pārvadāšanu pat ar autobusiem uz apgabalu, kurā viņi startē.
Personalizētās vēlētāju apliecības izsniegs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde desmit dienas pirms vēlēšanām personām, kurām nav pases, paskaidroja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Tās būs bez maksas, bet, visticamāk, saņemot apliecību, būs jāparakstās, ka tā tiek atdota, izņemot pasi. Katra persona varēs saņemt tikai vienu apliecību, kas netiks atjaunota nozaudēšanas gadījumā. Vēlētāju apliecība vēlēšanās būs derīga, uzrādot personas identifikācijas karti.