Latvijas budžeta politika neatbalsta ekonomiku. Kādu makroekonomisko iespaidu atstās tālāka valsts izdevumu samazināšana nākamajos gados? Ko nozīmēs vēl 270 miljonu latu konsolidācija valsts budžetā nākamgad? Un tālākajos gados? Kādu iespaidu uz valsts ekonomiku atstās nodokļu celšana energoresursiem kombinācijā ar elektrības tarifu pieaugumu? Cik pozitīvi PVN celšana ir ietekmējusi uzņēmējdarbību? Vēlamies no ekonomikas ministra skaidri dzirdēt, tieši kā šo «lielo» nodokļu celšana ietekmē visus un visu. Tie sadārdzina visu preču un pakalpojumu cenu un pašizmaksu, samazina Latvijas valsts konkurētspēju, palielina inflāciju un dzīves dārdzību. Sekmē Latvijas iedzīvotāju došanos ekonomiskajā emigrācijā. Kā būtiskie valsts finanšu un ekonomikas politikas jautājumi ietekmēs Latvijas tautsaimniecību? Uz to ekonomikas ministrs Artis Kampars neatbild.
Tā vietā Kampars uz ausīm kar «makaronus». Kā tik nu Ekonomikas ministrija «pelnīšot». Aizkustina sasniegtais. Valsts eksports esot pieaudzis, jo divos (sic!) gados 150 uzņēmumi saņēmuši valsts garantijas 70 miljonu latu apmērā. Izklausās daudz? Realitātē tas nozīmē, ka valsts garantijas divos gados ir salīdzināmas ar 0,85% Latvijas eksporta apjoma šajā laikā.
Apnikusi ekonomikas ministra pļāpāšana par nozaru «prioritātēm», lieloties ar programmām, kas ir piliens jūrā pat Latvijas mērogos. Kad reiz runās par Latvijas ekonomiku?