«Ilgāk tēlot to, ka viss ir kārtībā, nav iespējams,» Dienai teica A. Kampars. Viņa rīcībā esošā informācija par situāciju aviokompānijā liecinot, ka uzņēmumam var draudēt maksātnespēja. Intervijā Rietumu radio ministrs vakarrīt paziņoja, ka airBaltic šā gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu lieliem zaudējumiem, vēsta LETA. Ministra izplatītajā paziņojumā norādīts, ka ikvienam nodokļu maksātājam Latvijā ir tiesības zināt, kāda ir finansiālā situācija airBaltic, kuras lielākais akcionārs ir valsts. «Tā vietā, lai prasītu demisiju un rosinātu tiesvedības, vajadzētu ziņot valdībai par situāciju uzņēmumā, par tās pērn izvirzīto biznesa mērķu sasniegšanu un vienlaikus informēt par plānotajiem pasākumiem, kas tiks veikti lidsabiedrības zaudējumu novēršanai,» norāda A. Kampars. airBaltic nekādus komentārus par savu finanšu stāvokli piektdien nesniedza - uzņēmuma komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags piektdien nebija sazvanāms. Uzņēmums vien pauda, ka A. Kamparam būtu jādemisionē, jo viņa «bezatbildīgie izteikumi airBaltic nodara milzu kaitējumu.»
«Ministrs publiski izplata informāciju, kas var kaitēt uzņēmumam un patiešām novest to līdz maksātnespējai,» Dienai teica ekonomists Tālis Linkaits, kurš savulaik strādājis airBaltic padomē. «Vispirms šāds jautājums būtu jāskata valdībā, jāuzklausa visas puses, nevis jārunā publiski.»
Investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis uzskata, ka, lai arī 18 miljonu latu zaudējumi nav mazi, publiski pieejamā informācija neliecina par ekonomisku traģēdiju airBaltic, vēsta LETA. Viņaprāt, ja arī airBaltic ir finanšu problēmas, tās valstij kā vienam no akcionāriem nebūtu jāapspriež publiskajā telpā, jo tas samazina kompānijas vērtību, kas var būtiski ietekmēt pašas valsts iespējas tuvākā vai tālākā nākotnē pārdot savas daļas lidsabiedrībā.
A. Kampars Dienai norādīja, ka šobrīd nav skaidrs, kā kompānija tiks finansēta turpmāk. Par nepieņemamu viņš uzskata airBaltic vērtīgu aktīvu pārdošanu un necaurspīdīgu ārpakalpojumu struktūru veidošanu, kur virkne airBaltic biznesa procesu tiek nodoti privātām kompānijām. Turklāt aizvien vēl valdībā neesot saņemts jau sen pieprasītais auditoru ziņojums par situāciju airBaltic.
Par aviāciju atbildīgā Satiksmes ministrija (SM) piektdien pavēstīja, ka nepieciešamības gadījumā valsts palīdzēt airBaltic nevarēs. «Ņemot vērā to, ka saskaņā ar 2009. gadā noslēgto akcionāru līgumu valstij šobrīd ir salīdzinoši neliela ietekme uz aviokompānijas saimniecisko darbību un uzņēmuma pārvaldību faktiski īsteno airBaltic privāto akcionāru pārstāvji, satiksmes ministrs uzsver, ka valsts šobrīd nevarēs investēt papildus līdzekļus uzņēmumā, ja šāda nepieciešamība radīsies,» norādīts satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) vēstulē airBaltic akcionāriem. Finansiāla atbalsta nepieciešamības gadījumā airBaltic būs iespējams rēķināties tikai ar privāto akcionāru papildus ieguldījumiem, uzsver SM.
SM valsts sekretārs Anrijs Matīss pirmdien iecerējis tikties ar valsts pārstāvjiem airBaltic. Valsti uzņēmuma padomē pārstāv Santa Glāzniece (juriste, savulaik strādājusi Uzņēmumu reģistrā, vēlāk uzņēmumā LSF Holdings), Gints Kiršteins (Valsts radio un televīzijas centrs valdes loceklis) un Raitis Tukāns (ilgstoši darbojies finanšu jomā).