Nesaprašanās iemesls bija atšķirīgi viedokļi par Ventspils naftas tālāko biznesa darbību un nepatika pret aso A. Lemberga vadības stilu. Pāris gadu vēlāk ar A. Lembergu saķildojās arī O. Stepanovs, neapmierināto pusei pievienojās G. Ševcovs. Šo uzņēmēju cīņa ar A. Lembergu vērienu ieguva 2004. gada nogalē, kad uzņēmēju pusē pārgāja centrālā figūra - ilgas gadus A. Lembergam uzticīgais Šveices advokāts R. Meroni, kurš pārvaldīja lielāko daļu ārzonu firmu, aiz kurām ilgus gadus tika slēpti Ventspils tranzītuzņēmumu patiesie īpašnieki, viņu vidū, iespējams, arī Ventspils mērs.
Pēc R. Meroni pāriešanas uzņēmēju pusē sākās cīņa par ietekmi lielākajos tranzītuzņēmumos. Vienā pusē bija A. Lembergs un uzņēmēji, kas palika viņam uzticīgi, otrā - Ventspils uzņēmēju četrinieks kopā ar R. Meroni. A. Lembergs oponentus mēdz dēvēt par Ventspils šakāļiem.
Šķelšanās Ventspils uzņēmēju vidū, no kuras izauga Ventspils karš, var uzskatīt par vienu no galvenajiem faktoriem, kas veicināja izmeklēšanu arī tā sauktajā Ventspils amatpersonu lietā, kas atklāja A. Lemberga iespējamo būtisko ietekmi Ventspils uzņēmumos, iespējamo saistību ar naudas legalizēšanu un iespējamo politisko partiju un politiķu kukuļošanu.