Kopumā visi _Dienas_ uzrunātie eksperti pat atbalsta V. Zatlera vizīti Maskavā, kurā viņš, visticamāk, būs vienīgais Baltijas valstu prezidents, bet kritizē diplomātiskās aukstasinības trūkumu, ar kādu pieņemts Krievijas premjera Vladimira Putina mutvārdos izteiktais ielūgums apmeklēt 9. maija svinības.
Eksperti ir vienisprātis, ka būtiski stiprināt starpvalstu attiecības un, no šī skatupunkta raugoties, V. Zatlera vizīte Maskavā ir atbalstāma, arī no pēctecības viedokļa šis lēmums ir pareizs, jo V. Zatlers dosies priekšgājējas Vairas Vīķes-Freibergas pēdās. Tomēr daži eksperti vērš uzmanību uz to, ka vienīgais ielūgums ir bijis izteikts mutvārdos, turklāt to V. Zatleram ir izteicis lielās kaimiņvalsts premjers, nevis prezidents. Tas gan vismaz ir solis uz priekšu, ņemot vērā, ka sākotnēji Krievija radīja neveiklu situāciju, neizsakot nekādu ielūgumu, jo oficiālus ielūgumus tā sūtot tikai dažām NVS valstīm. «Dīvaini,» veidu, kā V. Zatlers ielūgts uz Uzvaras dienas svinībām, vērtē eksprezidents Guntis Ulmanis. Viņš norāda, ka šādā formā izteikts ielūgums «nav valstisku attiecību cienīgs žests», taču svarīgi esot saprast Krievijas rīcības zemtekstus, kas esot mūsu ārlietu resora jautājums. Par V. Zatlera straujo jāvārdu G. Ulmanis diplomātiski saka: «Kas izdarīts, tas izdarīts.» Politoloģe Ilga Kreituse uzskata, ka par ielūgumu vajadzēja pateikties un ieturēt pauzi, lai abu valstu ārlietu resori arī nokārto, ka V. Zatleru ielūdz korektākā formā.
Pēc A. Sprūda domām, prezidentam ir jāspēlē vairākos līmeņos: pirmais ir attiecības ar Krieviju, otrais - attiecības ar sabiedrotajiem, trešais - attiecības ar reģionālajiem partneriem, ceturtais - iekšpolitika. V. Zatlera darbība abos pēdējos līmeņos esot vērtējama ar mīnusa zīmi. Vaira Vīķe-Freiberga prata sabiedrību pārliecināt, ka dosies uz Maskavu, lai izmantotu to kā platformu vēstures skaidrošanai, toties V. Zatleram neesot izdevies iekšēji leģitimēt vizīti, jo lielu daļu sabiedrības pagaidām neesot izdevies pārliecināt, ka viņam jādodas uz Maskavu. Arī V. Zatlera paziņojums par nepieciešamību atteikties no revanša vēstures jautājumos, drīzāk cilvēkus var padarīt piesardzīgus. A. Sprūds pieļauj, ka V. Zatleram, iespējams, bija jārīkojas līdzīgi kā D. Grībauskaitei, kura esot izvēlējusies krietni veiklāku diplomātisko taktiku. Lietuvas prezidente Uzvaras dienas svinības neapmeklēs, taču viņai ir izdevies izskaidrot sabiedrībai nebraukšanas iemeslus, turklāt viņa Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu uzaicinājusi uz Lietuvas neatkarības atjaunošanas 20. gadadienas svinībām un saņēmusi oficiālu D. Medvedeva uzaicinājumu ierasties vizītē Krievijā viņai izdevīgā laikā.
V. Zatleram vēstījumā Maskavā, paturot prātā Latvijas principus un to, ka Latvijai ir cita izpratne par Otrā pasaules kara beigām, tomēr jāietver kas tāds, ko parasti aizmirst pateikt, - ir labi, ka nacisms tika sagrauts, uzskata LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks. Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) pieļauj, ka nevajadzētu vēlreiz kāpt tajā pašā upē, kur jau iekāpa V. Vīķe-Freiberga, jo viņa akcentus attiecībā uz vēsturi esot salikusi. Ja notiks divpusēja tikšanās ar D. Medvedevu, tās laikā gan vēstures jautājumam apiet nevarēšot. A. Sprūds uzskata - pastāv zināms risks, ka Latvijas un Krievijas attiecības V. Zatlera vizīte var pasliktināt, nevis uzlabot, jo, lai leģitimētu vizīti un nezaudētu popularitāti, V. Zatlers var nākt klajā ar gana asiem paziņojumiem, taču, pēc A. Sprūda domām, radīts fons starpvalstu attiecību uzlabošanai un to nevajadzētu graut.