Darba devēji savus darbiniekus vēlas redzēt elastīgus, spējīgus pielāgoties straujām un nereti ļoti radikālām izmaiņām, kā arī spējīgus vienlīdz efektīvi tikt galā ar daudziem un dažādiem uzdevumiem. Arvien svarīgākas kļūst komunikācijas prasmes - gan verbālās, gan rakstiskās. Tiesa, pēdējo pāris desmitgažu laikā šīs prasmes strādājošo, sevišķi nesen augstskolu beigušo speciālistu vidū pasliktinājušās, un daudz ko tajās iedragājusi e-pastu un sociālo portālu intensīva lietošana, atzinuši Kelly Services aptaujātie darba devēji. Ļoti būtiskas ir arī saskarsmes prasmes, kas nozīmē vismaz spēju uzturēt labas attiecības ar kolēģiem. Tie darbinieki, kas prot iedvesmot pārējos, novērst vai risināt konfliktus darbavietā, ir vēl augstākā vērtē, un ideāli, ja ar šīm prasmēm komplektā ir arī tādas rakstura īpašības kā godīgums, uzticamība, konsekventums. No svara ir arī radošums un prasme risināt problēmas. Jo labāk, ja darbinieki spēj ar problēmām tikt galā bez vadības pieslēgšanās. Prasīta tiek arī datorprasme, kas neaprobežojas tikai ar pašu elementārāko, tāpat arī spēja analizēt, pētīt un izdarīt secinājumus, kas sevišķi aktuāli izrādījies ekonomiskās krīzes periodā.
No strādājošajiem tiek gaidīta māka plānot, organizēt un radīt stratēģiju, turklāt neatkarīgi no tā, vai cilvēks ieņem vadošu pozīciju vai ir parasts ierindas darbinieks. Tas pats sakāms arī par līdera iemaņām. Šīs iemaņas turklāt parasti ir galvenais arguments, kāpēc darbinieks saņem piedāvājumu ieņemt augstāku, iespējams, vadošu amatu. Par šādu argumentu var kalpot arī spēja un māka strādāt komandā, sadarbojoties ar citiem - tas, kurš ir labs komandas dalībnieks, spēs būt arī labs vadītājs, uzskata darba devēji.