Rakstniece uzskata, ka mūsos visos ģenētiski ieprogrammētas bailes no bada. Viņas pavalstī valdība iedzīvotājiem ieteic mājās turēt pārtikas rezerves vismaz diviem mēnešiem, taču tieši laukos topot skaidrs, cik svarīgi ir krājumi. Kingsolveres ģimenei tie esot ieteiktajā apjomā.
Ņemot vērā, ka šoziem arī Latvijā sniegs daudzviet aizputināja ceļus uz ilgāku laiku, bez krājumiem tiešām nevajadzētu palikt. Tie ir nepieciešamība.
Man patīk apskatīties žurnālītī Dienas Ēdieni, ko ļaudis atbild uz jautājumu par trim produktiem, kas viņiem vienmēr ir mājās. Pēc tiem var iztēloties, kā dzīvo šie cilvēki. Saprotams, tas, kuram vienmēr ir vīns, olīvas un siers, ir citāds nekā tas, kuram ir maize, sviests un desa. Tomēr līdz šim visi atbildētāji bijuši rīdzinieki un, iespējams, arī tie, kas dzīvo dzīvokļos, nevis privātmājās ar pagrabiem. Atbildes rāda, ka visi paļaujas uz tuvāko lielveikalu. Neviens nav pateicis, ka krājumā ir ievārījumi vai kartupeļu maiss.
Atceros sava krusttēva pirms 40 gadiem stāstīto, kā Latvijas zvejnieki devās pieredzes apmaiņā pie Donas zvejniekiem. Tur zem mājām pagrabos, ar kuriem saimnieces ļoti lepojās, bija graudu, putraimu un miltu maisi, apcirkņi ar kartupeļiem, burkāniem un bietēm, burkas ar ilgvārītu gaļu, mucas ar speķi, zivīm un sieriem sālījumā, podiņi ar ievārījumiem. Šie ļaudis dzīvoja naturālajās saimniecībās, rēķinoties tikai ar pašu gādātu pārtiku.
Mana draudzene Nele Daugavpilī dzīvo savā mājā ar lielu pagrabu apmēram desmit minūšu gājiena attālumā līdz veikalam ar labu produktu izvēli. Tomēr pagrabs viņai piepildīts ar pašgatavotiem gurķiem - viena gada rekords bija vairāk nekā 80 trīslitreņu, ābolu sulas rekords - 400 litru -, vīriešu zaptēm, grilētu papriku eļļā, pašu kartupeļiem. Mājā izlikti ķirbji, trešajā stāvā - kārbas ar sīpoliem, ķiplokiem, kaltētām pupām, pie sijām - tēju un garšzāļu slotiņas. Lielajā saldētavā - baziliks, jēra gaļa no zemniekiem, kas dzīvo otrā Daugavas krastā. Nele gatavo krājumā to, kas ģimenei garšo, un tā, kā garšo.
Iespēja kaut vai Ziemassvētku maltītei ko pagatavot jau vasarā ir stimuls krājumu veidošanai. Tad man prātā gan henomeļu jeb cidoniju sīrups, pīlādžogu želeja, citronliānas cukurā, sālītas vīnogulāju lapas dolmām vai skābētas lielās ērkšķogas ar ķiplokiem. Tas, ko tik viegli nenopirkt, bet bezgala gards gan. Un kas jums ir krājumā?