Lai cerētais triks izdotos, vērotāju saspringtā uzmanība jānovērš ar māņu kustību - šo metodi zina gan burvju mākslinieki, gan arī afēristi un demagogi. Tāpēc es jaunā Jūrmalas attīstības plāna (no 2012. līdz 2023. gadam) projektu ieteiktu skatīt visas Latvijas kontekstā, kad uz lokāla piemēra bāzes var ieraudzīt visas valsts problēmu. Plāna kritiķiem, kuru skaits arvien pieaug gan pašā pilsētā, gan ārpus tās, ieteiktu visu savu enerģiju nefokusēt uz, iespējams, šī dokumenta sakarā visbiežāk piesaukto ekstravaganci - pludmalē paredzēto vairākus kilometrus garo promenādi. Tā var izrādīties esam ar nolūku radīts viltus mērķis, lai novērstu jūrmalnieku uzmanību. Iespējams, pēc kāda laika projekta izstrādātāji kopā ar domes koalīcijas deputātiem paziņos, ka tik tiešām ir kļūdījušies, bet tagad klausīs sabiedrībai, svītrojot no plāna šo odiozo ieceri, un protestētāji, sajūsmināti par savu «uzvaru», varbūt nepamanīs desmitiem un pat simtiem citu tajā paredzēto nejaucību.
Sludinātā promenādes iecere ir uzkrītoši absurda, raugoties gan no vides aizsardzības, gan no biznesa viedokļa. Ja to, kā tiek solīts, ceļ kā kāpu aizsardzībai domātu kapitālu inženiertehnisko būvi no betona ar asfalta segumu, tad rezultātā tiks postīta pludmale. Savukārt spēcīga vētra - līdzīga tai, ko piedzīvojām 2005. gadā, - vienkārši promenādi sagrautu, piesārņojot gan krastu, gan ūdeni. Turklāt šāds projekts izmaksātu bezjēdzīgi dārgi. (Priekšstatam - Dzintaru atpūtas parka iekārtošana izmaksāja apmēram 2 miljonus latu.) Kas būtu gatavs ieguldīt tādus līdzekļus? Ne jau privāts investors, iegūstot tiesības promenādē tirgot saldējumu un alu. Dome? Iespējams, dažs valdošā vairākuma pārstāvis būtu sajūsmā par korupcijas iespējām, ko radītu tik grandiozs pašvaldības pasūtījums, taču, paldies dievam, pilsētas budžetā neatrast naudu, ko tādā veidā izšķērdēt.
Jūrmalā jau ir viens iespaidīgs precedents viltus mērķa veiksmīgai lietošanai - savulaik Valērija Kargina veidotā mītne Villa Adler Bulduru pludmalē. Kad sabiedrībai tika prezentēts ap to izveidotā meža parka sākotnējais piedāvājums, tur bija plānots caur kāpu izrakts tunelis - ar motivāciju ļaut pludmalē vieglāk nokļūt cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Sacēlās vispārējs sašutums, tunelis tika svītrots no projekta, taču pilsētnieku gandarījumu ātri nomainīja šoks, redzot kāpā iebūvēto «cietoksni», ko protestētāji nemaz nepamanīja projektā.
Attīstības plāna projekts ir uzsvērti apjomīgs un komplicēts. Vairākumam cilvēku to vienkārši nav iespējams saprast, pat ne izlasīt. Vairākums jūrmalnieku pirms šā dokumenta apspriešanas droši vien bija redzējuši tikai plāna kartes atklātnes lielumā, kas tika publicētas ar domes priekšsēdētāja vietnieku Māri Dzenīti saistītajā un katrā pilsētas pastkastītē iemestajā avīzē. Tādās pat ar lupu nav saskatāmas īstās «āža kājas». Piemēram, zaļā krāsā norādītās dabas pamatnes ir jāpēta caur lupu, jo tagad krāsojumam papildus ir vēl pieci kategoriju indeksi, nosakot katram zemes gabalam savus apbūves noteikumus. Cilvēks redz kartē zaļo krāsu un domā, ka tur ir palikusi dabas pamatne, bet patiesībā šajā vietā ir atļauta 5 procentu apbūve, kas hektāru lielā teritorijā ļaus būvēt lielas ēkas. Tā ir apzināta cilvēku maldināšana.
Jaunā plāna izstrāde tika sākta - cilvēki izteica savas vēlmes, plānotāji visus uzklausīja, apkopoja viedokļus. Kad parādījās rezultāts, reti kurš jūrmalnieks plānā varēja atrast savus izteiktos priekšlikumus. Tātad izstrādātajā plānā nav atspoguļotas Jūrmalas iedzīvotāju vairākuma vajadzības. Tās ir aizstātas ar kādām citām interesēm, piemēram, Dzenīša interesēm, jo viņš pats izteicās, ka esot iesniedzis 88 priekšlikumus grozījumiem.
Attīstības plāns paredzēts 12 gadiem, bet politiķi domā četru gadu termiņā, un šajā laikā tiem ir jāizdara maksimums no ieplānotā. Manuprāt, jaunā Jūrmalas attīstības plāna galvenais uzdevums būs beidzot gandarīt teju vai katru pašvaldības un valsts īpašuma iznomātāju, kura peļņas iecerēm traucēja viņam tikušo zemes gabalu līdzšinējais dabas pamatnes statuss vai citi tiem noteiktie apbūves ierobežojumi.
Iepazīstoties ar projektu, rodas secinājums, ka pašvaldības zemes nomnieku un tās iznomātāju mērķis ir patlaban sakārtot «spēles laukumu» tam brīdim, kad beigsies krīze. Tad, viņuprāt, pilsētā atsāksies vētrainas attīstības periods. Vicemērs Dzenītis ir uzņēmies būt par visu šī projekta virzītāju interešu karognesēju un propagandistu.
Attīstības plāna projekts ļauj pilnībā pārvērst Jūrmalu par «guļamrajonu», kurā kūrortu vai tūrisma attīstībai izmantojamas platības ir aizbūvētas ar daudzstāvu «multifunkcionālajām ēkām». Iespējams, nereti tikai pēc tam, kad jau būs sākta celtniecība, pārsteigtie kaimiņi uzzinās, ka tieši blakus viņu zemei būvē daudzstāvu ēku. Tādas lietas Jūrmalā ir bijušas, bet nu tās var kļūt masveidīgas.
Tiem, kas vēlas cīnīties pret Dzenīša un viņa domubiedru radīto vīziju, jāpiesaista sev sabiedrotie ārpus pilsētas, jo Jūrmalas sagandēšana kaitē visas Latvijas sabiedrības interesēm. Citādi cīņa pret šo projektu var izrādīties pat neveiksmīga. Tagadējā piedāvājuma aizstāvji ir motivēti cīņai, jo karo par savu maizes kumosu, un to rīcībā droši vien ir pietiekami resursu, lai nodrošinātu pozitīvisma kampaņu. Skaidrs brīdinājums ir projektam labvēlīgo atsauksmju skaits, ko saņēmuši plānotāji. Diez vai kādam ir jāskaidro, ka cilvēki parasti saņemas izteikt viedokli, ja viņiem pret kaut ko ir nopietnas pretenzijas. Tāpēc tiek radītas viltus promenādes, lai «transformeru» darbība paliktu nepamanīta.
* Zaļās partijas valdes locekle, Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas valdes locekle, Jūrmalas domes priekšsēdētāja no 2005. līdz 2006. gadam