Uzskatu, ka man kā vienas no akadēmijas «vispolicejiskākajām» katedrām vadītājam arī būtu tiesības un pat pienākums izteikt savu viedokli par šādu nolēmumu.
Lai to pamatotu - pēc iespējas konspektīvi par to, kas tad ir šī katedra un ko tā paveikusi 18 gados, kopš pastāv.
Ko darām?
Patlaban katedrā strādā 10 pilnas slodzes docētāju, t.sk. viens habilitētais juridisko zinātņu doktors, divi doktori, kuri visi ir arī profesori ar 15-30 gadu praktiskā izmeklētāja vai operatīvā darbinieka stāžu, pārējie septiņi - juridisko zinātņu maģistri, vairumā arī ar ievērojamu praktiskā izmeklētāja vai eksperta darba stāžu. Studējošo apmācībā iesaistīta arī virkne augsti kvalificētu Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas, tiesu medicīnas, tiesu psihiatrijas un tiesu grāmatvedības speciālistu. Akadēmija ir vienīgā augstskola Latvijā, kura spēj pilnā apjomā nodrošināt mācības kriminālistikā un operatīvajā darbībā, ieskaitot maģistra grāda piešķiršanu šajā jurisprudences apakšnozarē, studijas doktorantūrā tajā un zinātņu doktora grāda piešķiršanu. (Pēdējos gados šai apakšnozarē disertācijas izstrādājušas un Dr.iur. grādu ieguvušas divas personas, doktorantūrā studē vēl vairāki.) Likvidējot akadēmiju, jaunu augstākās kvalifikācijas kriminālistu (ekspertu un izmeklētāju) un operatīvo darbinieku, kā arī šo nozaru pasniedzēju sagatavošana tiek pilnībā pārtraukta. Īpaši nepieļaujami tas būtu saistībā ar to, ka atbilstoši Latvijas likumiem koledžas absolventi var dienēt tikai līdz kapteiņa speciālās dienesta pakāpes saņemšanai, un, lai ieņemtu vecākā komandējošā sastāva amatu, jāiegūst otrā līmeņa augstākā izglītība. Daudzās Eiropas valstīs jau noteikta prasība, ka jebkuras policijas iestādes vadītājs var būt tikai persona ar maģistra grādu.
Līdz ar to tiks pārtraukta arī Latvijas vēsturē pirmo un vienīgo katedras izstrādāto kriminālistikas un kriminālmeklēšanas mācību grāmatu (katra trīs sējumos) pilnveidošana, no kurām pirmā piedzīvojusi jau četrus izdevumus. Pārtrūks arī daudzo monogrāfiju izstrāde par šo nozaru problēmām.
Akadēmija ir vienīgā augstskola Latvijā, kura spēj dot pilna apjoma zināšanas operatīvajā darbībā, tāpēc katedrai kopš akadēmijas pastāvēšanas šajā jomā daudzkārt ir nācies apmācīt ne tikai kriminālpolicijas, bet faktiski visu citu Latvijas izmeklēšanas iestāžu un operatīvās darbības subjektu speciālistus no Ģenerālprokuratūras, Satversmes aizsardzības biroja, KNAB, Militārās un Finanšu policijas, Militārās pretizlūkošanas, Muitas kriminālpārvaldes, Drošības policijas un robežsardzes kriminālizmeklēšanas dienesta, pat izmeklēšanas tiesnešus. Tātad arī to visu turpmākā kvalifikācijas celšana šajā jomā pārtrūks.
Darbs ar likumiem
Ne mazāk būtisks un unikāls ir katedras veiktais darbs likumu nosacīto normatīvo aktu pilnveidošanas un dažādu novitāšu izstrādē un ieviešanā Latvijas tiesībsargājošo institūciju praksē.
Tā jau pašā deviņdesmito gadu sākumā, kad pirmo reizi Latvijas vēsturē nācās izstrādāt Operatīvās darbības likumu, šajā darbā aktīvi piedalījās visi trīs katedras šīs jomas speciālisti. Un pēc tam vienīgo šā likuma komentāru, kurš piedzīvojis jau divus izdevumus, arī sniedza katedra. Tāpat katedrā tika izstrādāti faktiski visi likumpakārtotie normatīvie akti par Operatīvās darbības likumā paredzēto pasākumu īstenošanas slepenajām metodēm un līdzekļiem. Tieši katedras veiktā pētījuma rezultātā pēc mūsu priekšlikumiem pirmo reizi vēsturē Latvijas Kriminālprocesa kodeksā un tad arī likumā tika iestrādātas normas par kriminālprocesā liecinošo personu speciālo aizsardzību, Valsts policijā šim mērķim izveidots speciāls dienests, un kopš tā laika sekmīgi veikta šāda aizsardzība. Tāpat katedras veiktā pētījuma rezultātā Latvijas izmeklēšanas un tiesu praksē ir ieviesta un sekmīgi tiek izmantota poligrāfa ekspertīze, lai konstatētu, vai persona, sniedzot liecību, nemelo.
Jaunajā Kriminālprocesa likumā arī katedras pētījuma rezultātā tika iekļauta jauna 11.nodaļa par speciālām izmeklēšanas darbībām, kuras var būtiski paaugstināt izmeklēšanas efektivitāti.
Patlaban nobeigumam tuvojas pētījums par hipnozes izmantošanu liecinieku un cietušo aptaujā, kas ļaus ar to uzzināt viņu neapzināti uztverto, bet nozieguma atklāšanai būtisko informāciju. Ja lēmums par akadēmijas likvidāciju netiks pārskatīts, šis pētījums netiks novests līdz galam, nerunājot par turpmākiem nepieciešamiem citu būtisku problēmu risinājumiem.
Mācības un zinātniskais darbs kriminālistikas un operatīvās darbības apakšnozarē ir neiespējami, neizmantojot slepenu, valsts noslēpumu saturošu klasificētu informāciju un literatūru par operatīvā darba metodēm un līdzekļiem.
Un visbeidzot par ministres pārmetumiem un aizliegumu uzņemt studēšanai, t.sk. publiskajās tiesībās. personas par viņu pašu līdzekļiem. Tas nekādi neskar valsts budžetu, bet, ja ir cerība, ka pašreizējā krīze tomēr kādreiz beigsies, ļautu saglabāt esošo kvalificētāko mācībspēku kodolu, lai nevajadzētu to veidot no nulles, kas atkal prasītu vismaz 18 gadu.
Noslēgumā vēlreiz gribētu uzsvērt, ka tikai Latvijas Policijas akadēmijas kapacitāte spēj nodrošināt augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu tiesībaizsardzības iestādēm, līdz ar to iniciatīvas par tās likvidāciju kaitē mūsu valsts iekšējai drošībai.