Pirms pāris gadiem situācija ar noslīkušo skaitu bijusi līdzīga. Tad tika rīkoti reidi vietās, kur nelaimes gadījumi notikuši. Taču šogad situācija esot citāda, jo negadījumi ir «izkaisīti pa visu Latviju», par amatpersonu sarunu vēsta BNS. Par pienākumu pašvaldībām izvietot pie ūdenstilpēm brīdinošas un skaidrojošas zīmes uzlikt nevarot.
«Maksimālais uzsvars tiks likts uz sabiedrības izglītošanu,» uzsvēra I. Pētersone. Amatpersonas uzskata, ka izskaidrošana jāveic pašvaldībām un medijiem.
Pēc A. Penča uzsvērtā, vienīgi pašvaldības var pārbaudīt savas teritorijas ūdenstilpes un izlikt brīdinājuma zīmes, ja tur peldēties ir bīstami - ir bedres vai kādi zemūdens avoti. Svarīgi par to runāt arī vietējos medijos. «Neko citu nevar, kā lieku reizi atgādināt,» saka A. Pencis. Madonas novada pašvaldības mērs Andrejs Ceļapīters gan saka - peldvietu pārbaudīšana nav risinājums. «Mums ir desmitiem ezeru, un cilvēki peldas visdažādākajās vietās. Oficiālu peldvietu novadā nav vispār, tas mums nav iespējams no finansiālā viedokļa. Mums nav arī pašvaldības policijas. Aiviekste tek cauri visam novadam, bet pie katras mājas pa glābējam nepieliksi. Ir jāveido sociāla reklāmas kampaņa, kā to dara CSDD, jo cilvēki slīkst alkohola, pārgalvības un savu spēju pārvērtēšanas dēļ. Jārunā par sociālo atbildību.»
Pēc jaunākajiem VUGD datiem, nedēļas nogalē Latvijā noslīkuši 17 cilvēki, ziņo BNS. Visvairāk noslīkušo bija piektdien - seši, sestdien - tikpat, bet svētdien - pieci. Lai arī jūlijs ir tikai pusē, šajā mēnesī kopumā no ūdens VUGD glābēji un policija izvilkuši 40 noslīkušo. Pēc VUGD sniegtās informācijas, tik liels vienā mēnesī noslīkušo skaits ir lielākais kopš 2006. gada. Tajā gadā visā jūlijā noslīka 37 cilvēki, arī četri bērni.
Latvijā gan nav vienotas noslīkušo uzskaites, un patiesībā noslīkušo skaits ir lielāks, jo noslīkušos no ūdens izvelk ne tikai glābēji, bet arī policija, pašvaldību glābšanas dienesti un aculiecinieki.
A. Pencis pirmdien no rīta intervijā LNT raidījumam 900 sekundes situāciju raksturoja kā kritisku. Ņemot vērā, ka pārsvarā tie ir jauni cilvēki, viņš domā, ka pie vainas ir pārgalvība. Pierādīt to nevar, bet, visticamāk, nelaimes saistītas arī ar alkohola lietošanu. «Situācija ir ļoti uztraucoša,» norādīja A. Pencis un piebilda, ka cilvēki slīkst mazos dīķos, ezeros un upēs.