Rīdzinieki sabrauca, tantes saposušās ciemos ieradās. Svinības mūsu mājās Sinolē Gulbenes pusē vienmēr bija ļoti gaidītas, tām gatavojās nopietni. Manas dzimtas mājās vecāki nopietni strādāja savā saimniecībā, arī mēs, jaunākā paaudze, braucām un šad tad palīdzējām to apkopt.
Diemžēl, kad karš to visu nodedzināja, bija jāpārmetas uz dzīvi, kur nu kurš varēja...
Lielākie no svētkiem
Jāņi mums bija lielākie svētki no visiem latviešu svētkiem. Māja līdz tam bija izpušķota, istabās kalmes, gotiņas pušķotas ar vainagiem.
Māte sēja sieru, ugunskurs bija, alus bija. Tētis centās sameklēt kārti garum garu, kurai galā mucu stiprināja - tā bija svētku kulminācija. Pēc tam sākās ballēšanās.
Tētis vijoli spēlēja, mātei bija ģitāra, brālis citreiz akordeonu paņēma līdzi un tad tie svētki tādi skaļāki izvērsās. Pie kaimiņiem negājām, jo tie dzīvoja tālu. Viņiem pašiem bija kupla saime, un arī mūsu pulks bija liels.
Galvenais - visi kopā
Svinēšanu sākām ap desmitiem un katru gadu gaidījām saullēktu - ap pusčetriem jau saulīte lec. Tad gājām uz Gauju muti nomazgāt.
Ja man būtu jāatzīmē kāds viens, īpašs saullēkts ar noskaņu, to nevaru nosaukt. Visi bija īpaši, visiem bija noskaņa, katrreiz tikai ar citām niansēm.
Pats galvenais jau bija tas, ka visi bijām kopā. Visi gatavojāmies šiem svētkiem no sirds. Saposāmies. Un bijām kopā.
Lai visiem priecīga līgošana!
Kad papardes nav aktuālas
Vienmēr esmu uzskatījusi, ka Jāņus var svinēt tikai laukos. Bet aizpērn tā bija iegadījies, ka šos saulgriežus biju spiesta vadīt pilsētā. Par laimi, Rīgas vadoņi bija parūpējušies arī par tiem pilsētniekiem, kam nebija iespēju izbraukt zaļumos. Draudzenei bija līdzīga situācija.
Tad nu sarunājām doties uz Daugavas krastmalu, kur bija paredzētas jautras Jāņu izdarības. Kas vainas? Mēs ar draudzeni jau tādā vecumā, kad papardes zieds vairs nav jāmeklē. Nebijām vīlušās.
Tik mīlīgi apkampušies
Krastmalā uz vairākām skatuvēm nenoguruši koncertēja tautā iemīļotie dziedoņi un aktieri. Kas vēlējās, varēja sēdēt uz sarūpētiem soliem vai izlocīt kājas izbrīvētā placī. Tā kā biju palikusi arī bez sava partnera, ar baltu skaudību nolūkojos uz dejotājiem.
Sevišķi aizkustinošs man šķita kāds pāris ļoti solīdos gados. Mīlīgi apkampušies, viņi lēni šūpojās dejas ritmā, it kā būtu aizmirsuši visu pasauli.
Kur gan citur viņi būtu varējuši tā dejot? Nespēju neiemūžināt viņus fotoattēlā...
Bet tad arī man negaidīti uzradās dejas partneris. Mazliet iesilis, pēkšņi manā priekšā parādījās smaidīgs kungs baltā žaketītē. Pārsteigumā sāku tielēties un norādīju uz savu draudzeni - lai tik dejo ar gados jaunāku dāmu. Viņš to arī paklausīgi izdarīja.
Šādi svin pirmoreiz
Taču, kad atskanēja nākamā dziesma, tas pats kungs aicinošā pozā atkal stāvēja manā priekšā. Skatījos uz draudzeni, bet viņa teica: «Viņš taču ar tevi grib dejot!»
Nu ko - gāju ar`. Jāatzīstas - viņš to darīja prasmīgi. Bija tāds kautrīgs. Vienīgi atzinās, ka šādi pirmo reizi svinot Jāņus. Un tad viņš iejuka daudzajos tūkstošos citu līgotāju.
Arī mēs ar draudzeni devāmies izbaudīt visu, ko piedāvāja šī neparastā Jāņu nakts: lūkojāmies milzīgo ugunskuru dzirksteļu dejā, elpojām pašcepto desiņu smaržu, tukšojām alus kausiņu, sēžot pie garajiem galdiem.
Saullēktu pēc visām izdarībām gan vairs sagaidīt nejaudājām - steidzāmies uz mājām.
Suņuka daba
Pagājušajā gadā, Līgo svētkus gaidot, sajutu tādu kā nostalģiju. Ar draudzeni nolēmām atkārtot aizpērnā gada gājienu uz krastmalu. Atkal viss notika tāpat un vēl labāk.
Prātoju - vai mans tā gada deju partneris arī būs?
Speciāli biju uzvilkusi to pašu tērpu un cepuri. Vienkārši intereses pēc - nemeklēju ne iepazīšanos, ne dēku, kaut arī mans mīļotais vīrietis arī šogad bija palicis mājās.
Apstaigājām visus deju plačus, bet - nekā. Un tad es viņu ieraudzīju - solīdākā žaketē mīlīgi dejojam ar viņa vecumam piemērotu dāmu. Vienu aci man uzmeta gan, bet it kā sacīja: redziet, esmu aizņemts...
Tā kā žēl palika - tāda jau ir sievietes daba, kā suņukam: pats neēd un citam arī nenovēl. Arī šogad noteikti līgošu tepat Rīgā, krastmalā - dikti jau gribas paklausīties Pauliņu un viņa dziedonīšus.