Aizkustinoši. Tikai man ir grūti izskaidrot savai Amerikas māsīcai, kā tas var būt - brīvā Latvijā liela tautas daļa svin Latvijas okupācijas gadadienu, vienlaicīgi neatsakoties no brīvības un demokrātijas labumiem.
Vārgi taisnojamies
Mana paaudze labi var iedomāties, kas padomju laikā notiktu ar cilvēku, kas publiski parādītos ar buržuāziskās Latvijas atribūtiem. Toreiz bija jāapdomā katrs vārds, katra rīcība jāapsver. 9. maijs vairs nav tikai padomju armijas uzvaras svētki, tā ir krievvalodīgo kopienas solidaritātes, vienotības, kopības diena. Otrajā pasaules karā viens pret otru cīnījās divi briesmoņi - boļševisms, staļinisms un vācu fašisms. Uzvarēja pirmais. Kurš bija ļaunāks, grūti izsvērt, abi līdzvērtīgi. Sarkanās armijas karavīri, kurus tagad godina pie monumenta Pārdaugavā, cīņā devās ar saukli: «Par dzimteni, par Staļinu!» Tikai sava uzvaras gājiena skurbulī viņi nepamanīja robežas un atnesa Latvijai padomju teroru. Bet katru gadu šķēpi tiek lauzti un virmo kaislības, kad latviešu vīri, kuri cīnījās pret jau izbaudīto boļševistisko okupāciju savā (savā!) zemē, bez trokšņainām demonstrācijām piemin kritušos biedrus. Mēs vārgi taisnojamies, bikli iebilstam. Vai zemnieku kārtas pazemība ir mūsu gēnos?
Par maz skaidrojumu
Nevienas tautas spēks nav tikai skaitļos mērojams. Laiks mūs strauji nesis uz priekšu, pa ceļam izvētot notikumus, cilvēkus. Latvijā joprojām dzīvo pamatnācija un okupantu (skan slikti, bet, piedodiet, okupācija ir atzīts fakts) pēcteči. Pēc gandrīz 25 brīvības gadiem jāatzīst, ka par maz esam komunicējuši ar ļaudīm, kuriem ir stipra austrumu mentalitāte. Par maz bijis diskusiju, par maz vēstures skaidrojumu, ļaudis joprojām neizprot vai negrib izprast vēsturisko patiesību. Vecākā bijušo iekarotāju paaudze paliks pie savas pārliecības līdz mūža beigām, un lai tā arī būtu. Bet ir vidējā un jaunākā paaudze. Ir zēniņi, kuri pie Brīvības pieminekļa dzelžainiem ģīmjiem cenšas izbrēkt savu notikumu izpratni un, ja būtu ļauts, parādītu arī rīcībā.
Vizma Belševica ir teikusi: «Pārejošam vajag kliegt. Taisnoties. Pierādīt. Mūžīgais var klusēt.» Taču mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā, kad miers, stabilitāte ir nosacīti jēdzieni, svarīgi, lai sabiedrība nebūtu šķelta. Ja mēs paši nebūsim aktīvi, lielā kaimiņvalsts var mūs apsteigt, nākot palīgā «normalizēt sabiedriski politisko stāvokli».
Vienota pagātnes izpratne
Man nav skaidrs, ko nozīmē kādas partijas piedāvātais nacionālais izlīgums. Ja jau izlīgums, pirms tam būtu jābūt bijušām oficiāli karojošām attiecībām. Sabiedrības vienotība iespējama tikai tad, ja ir vienota pagātnes izpratne.
Un vēl Kārļa Ulmaņa citāts: «Nevar būt valsts, nevar būt zemes vēstures, kura galvenām kārtām vērību piegriež tiem, kas ir nākuši un gājuši, - citi no tiem ir jau aizgājuši, citi nav vēl aizgājuši, un daudz mums ir tādu, kas ir šo zemi caurstaigājuši. Vēsturei vajag būt tās tautas vēsturei, kas ar šo zemi ir bijusi saistīta pagātnē, kas ar to saistās tagadnē un kas mūžu mūžos nākotnē saistīsies.»