Dainis Kazakevičs
Vai zaudējums Rīgas Daugavai nav pretinieka nenovērtēšanas sekas?
Nē, nedomāju vis. Jāņem vērā, ka šogad komandu spēku samēri virslīgā ir līdzīgi, ko apliecina arī citas spēles - kaut vai «mettiešu» neizšķirts ar Daugavpils Daugavu. Tāpat kā mēs varam uzvarēt lielā četrinieka komandas, tāpat mēs varam zaudēt arī citām vidusmēra komandām.
Kādi tad bija zaudējuma iemesli?
Galvenais, manuprāt, bija sliktā komandas spēle aizsardzībā, kura sestdien bija zem katras kritikas. Netikām galā ar Daugavas individuāli spēcīgajiem uzbrucējiem - tie viņiem ir patiešām labi, tehniski. Pretinieki guva četrus skaistus vārtus.
Zaudējuši trešos vārtus, Jelgava metās atspēlēties, nevis centās nosargāt neizšķirtu...
Pirmkārt, tās ir emocijas. Ja no 0:2 atspēlējies un izvirzies vadībā ar 3:2, turklāt kontrolē mača gaitu, tad pie 3:3 spēlētāji gribēja mača beigās «izraut» uzvaru. Mums vispār reti ir neizšķirti - ne vienmēr spēlējam pragmatiski uz rezultāta noturēšanu. Šoreiz par to dārgi samaksājām. Varbūt citreiz atpelnīsim.
Daugavai pirmssezonas prognozēs vairākums atvēlēja pēdējo vietu. Vai viņu atrašanās 4. vietā ir pārsteigums?
Mani tas nepārsteidz. Viņiem ir neslikti nokomplektēts sastāvs, ar individuāli labiem izpildītājiem, kas uz maziem un mākslīgā seguma laukumiem viņiem dod priekšrocības. Taču vēl pāragri spriest par komandu spēku samēriem. Objektīvā aina būs redzama kaut kad ap augustu. Tad varēs redzēt, kura komanda pirmssezonā labāk sagatavojusies fiziski un kurai komandai garāks soliņš...