Šoreiz ierasti emocionālajiem R. Ķīļa pretinieku izteikumiem pievienojusies arī konstruktīvāka kritika, kurā pamatots, kādēļ IZM izvēlētā metodoloģija studiju programmu pārvērtēšanā ir neprofesionāla. Ministrs uz to atbild - kritika ir salīdzinoši vāja.
Apšauba IZM metodoloģiju
Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana miljonu latu vērtā Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros sākās pērn septembrī, un pirmo reizi tās rezultāti, kas balstīti uz ārzemju ekspertu atzinumiem, izskanēja šogad jūlijā. Šie rezultāti, kurus sabiedrībai darīja zināmus projekta īstenotāja Augstākās izglītības padome (AIP), noteica, ka no visām 854 izvērtētajām programmām neapmierinoša kvalitāte ir 55. R. Ķīlim šāds iznākums šķita pārāk maigs, tādēļ viņš apsolīja, ka IZM rezultātus pārrakstīs, par pamatu ņemot tos pašus ekspertu atzinumus, no kuriem savu vērtējumu veidoja AIP, taču, izmantojot citu metodoloģiju. Ārzemju eksperti katru studiju programmu vērtēja pēc 62 kritējiem. Ministrija, veidojot savu alternatīvo izvērtējumu, atkarībā no konkrētās studiju programmu tipoloģiskās grupas (koledžas, profesionālā, akadēmiskā vai doktora studijas) kritērijus sadalīja «pamata» jeb galvenajos un «fona». Katrai no studiju programmām bija aptuveni 10 galvenie kritēriji, kuros saņemtais punktu skaits veidoja pusi no vērtējuma gala rezultāta. Otru pusi veidoja «fona» kritēriju summa.
Pagājušajā nedēļā ministrija sabiedrību iepazīstināja ar savu alternatīvo redzējumu, kas no AIP piedāvātā atšķīrās ar bardzību, - IZM ierēdņi par nekvalitatīvām atzina 183 studiju programmas jeb 22% no visām. Nemainīgs vērtējums saglabājās aptuveni pusei no ministrijas pārvērtētajām programmām, 334 gadījumos tas samazinājies, 43 - kļuva pozitīvāks. R. Ķīlis augstskolas aicina ņemt vērā šo izvērtējumu, veidojot nākamā gada budžeta vietu sadalījumu, jo nekvalitatīvas studiju programmas IZM nefinansēšot.
Kā R. Ķīlis to jau esot paredzējis, rezultātu publicēšana izraisīja kārtējo šūmēšanos augstskolu vidū. Līdz šim pretenzijas pret R. Ķīli tika paustas vairāk emocionāli, šoreiz augstskolu pārstāvji savus iebildumus centās konstruktīvi pamatot. Viena no pirmajām savu viedokli pauda AIP, norādot, ka dalīšana «fona» un «pamata» kritērijos nav argumentēta. Vēlāk AIP pievienojās arī Latvijas Universitātes (LU) ekonometrijas profesors Mihails Hazans, kurš pauda, ka ministrijas izmantotā metodoloģija nav korekta. Vienisprātis, ir arī LU rektors Mārcis Auziņš, kurš līdz šim vairāk bija manāms R. Ķīļa atbalstītāju pusē. Savu līdzšinējo nostāju viņš nenoliedz arī šobrīd, tomēr šoreiz ministrs M. Auziņam licis vilties, jo IZM izvērtējums esot neprofesionāls.
«Manuprāt, kritika ir salīdzinoši vāja,» Dienai saka R. Ķīlis. Ministrs atzīst, ka neviena metodoloģija nav absolūtā patiesība, tomēr viņš «padsmit gadus» ir konsultējis dažādu pētījumu metodoloģiju izstrādē, tādēļ «zināma kompetence» viņam esot.
Augstskolu pārstāvju sašutumu dubultoja arī svētdien raidījumā Nekā personīga redzētais sižets, kurā parādījās uz IZM izstrādāto vērtējumu balstīts augstskolu reitings. Tajā vienkopus sarindoja dažāda līmeņa mācību iestādes, tā rezultātā dažas koledžas saņēma augstāku vērtējumu nekā universitātes. Kā viskvalitatīvākā šajā reitingā parādījās Rīgas 1. medicīnas koledža, bet LU bija atrodama tikai 22. vietā. R. Ķīlis saka, ka šis reitings ir konkrētā medija veidots un IZM to nav «autorizējusi». Tajā pašā laikā viņš piebilst, ka salīdzinājumus no izvērtēšanas projektā iegūtajiem datiem pašlaik drīkst veidot ikviens, jo tas īstenots par publiskajiem līdzekļiem. AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra viņam nepiekrīt. «Tagad sanāk, ka katrs iedzīvotājs, kurš lieto internetu, var brīvi iztaisīt savu reitingu. Neko no šī visa nevajadzēja publicēt! Tas viss ir kaut kāds pārpratums,» uzskata J. Vētra.
Ķīlis pats radot problēmas
«Problēmas augstākajā izglītībā nevar atrisināt, ja nomaina ministru, bet ar Ķīli rodas tikai jaunas problēmas,» uzskata Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis. Viņš saka, ka augstskolu pārstāvjiem esot aktuāla tā pati problēma, kuras dēļ neuzticība ministram tika izteikta septembrī, - R. Ķīlis viņus joprojām neuzklausot. Tādēļ šodien mākslas augstskolu pārstāvji lems par atkārtotu neuzticības izteikšanu.
Šo jautājumu ārkārtas sēdē tuvākajās dienās varētu skatīt arī Latvijas Studentu apvienība (LSA), Dienai saka tās prezidents Edvards Ratnieks. Savukārt no LSA aizgājušās Rīgas Juridiskās augstskolas Studentu asociācijas prezidents Armands Leimanis, kurš līdz šim uzteicis R. Ķīļa iecerētās reformas, atbalstu ministram saglabā: «Vērtējums ir skarbāks, bet tas ir pamatots. Man ir grūti runāt par metodoloģiju, bet domāju, ka IZM zina, ko dara.»