Sākot augstākās izglītības izvērtēšanu, pērn rudenī vairākkārt tika uzsvērts, ka ekspertu atzinumiem par studiju programmām būs tikai ieteikuma raksturs. Turklāt, ja kādu no programmām ierosinās slēgt, tad tā drīkstēs darboties līdz brīdim, kad beigsies tās akreditācijas termiņš. Taču nedēļas nogalē medijos izskanēja pretrunīga informācija. «Starp 25-50% studiju programmu tiks slēgtas uzreiz, vai tiks noteikts konkrēts termiņš, līdz kuram tās jāslēdz. Studiju programmu skaita samazināšana pašlaik ir aktuālāks jautājums nekā augstākās izglītības finansēšanas modelis, jo tas var ietekmēt augstskolu darbību jau no nākamā rudens. Taču ir jārēķinās ar interešu sadursmēm. Ir skaidrs, ka lēmumu pieņemt nebūs vienkārši,» aģentūras LETA publicētajā ziņā bija citēts R. Ķīlis.
Pēc Dienas jautājuma, vai ieteikuma raksturs ekspertu atzinumiem, kā arī iespēja programmām darboties līdz akreditācijas termiņa beigām vairāk nav spēkā, R. Ķīlis norāda, ka esot pārprasta viņa vēstījuma galvenā doma. «Neesmu pārliecināts, ka ir jēga studiju programmu slēgšanu īpaši uzspiest,» viņš saka. Jau šobrīd zināms, ka aptuveni 12% studiju programmu esot «nedzīvas» - tām ir licence, taču īstenošana nenotiek. Savukārt negatīvu ekspertu atzinumu varētu saņemt apmēram 25-50%, tām eksperti ieteiks pilnībā slēgties vai apvienoties ar citām. Lai gan galīgais lēmums paliek pašas augstskolas kompetencē, ministrija konkrētajai studiju programmai var rosināt ārkārtas akreditāciju. Tas nozīmē, ka dažas augstskolas, kuras drošības garanta dēļ pašreiz steidz akreditēties, to dara lieki.
Zināms, ka daļa augstskolu uz ekspertu atzinumiem jau sākušas reaģēt vēl pirms studiju programmu izvērtēšanas beigām. AIP priekšsēdis J. Vētra norāda, ka dažas no augstskolām pašlaik ir sākušas sagatavoties to studiju programmu apvienošanai, kuras saņēmušas negatīvu atzinumu vai ieteikumu uzlabot kvalitāti. Cik daudz šādu programmu ir, viņš nemācēja teikt. Tāpat J. Vētra atzīst, ka minēt to programmu skaitu, kuras vajadzēs slēgt vai uzlabot, patlaban būtu tikai spekulācija.