«Es nekad neesmu kreņķējies par to, neesmu pieaudzis pie šī krēsla. Turpinot un neko nedarot, ziepes būs lielākas. Šī situācija nav viennozīmīga, ir pilnīgi skaidrs, ka neapmierinātība būs,» žurnālistiem par gaidāmo pretreakciju no profesionālo skolu puses trešdien teica R. Ķīlis. Ministrs lēš, ka, iesaldējot pašreizējos projektus un atlikušos Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus (aptuveni 40 miljoni latu) sadalot atbilstoši situācijai, pilnībā būs iespējams renovēt 6 līdz 8 profesionālās izglītības iestādes. Ar pašreizējo kvotu sistēmu, kas vienai izglītības iestādei noteica maksimālo finansējumu 1,9 līdz 2,2 miljonu latu apmērā, nebūšot iespējams pilnībā modernizēt nevienu no skolām. Tāpat Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir veikusi aplēses, ka gadījumā, ja projekts tiktu apstādināts pilnībā, rastos 20 miljonu latu lieli zaudējumi, jo netiktu sasniegti izvirzītie mērķi un ERAF līdzekļi valstij netiktu atmaksāti. Taču, iesaldējot darbību uz laiku un rīkojot jaunus konkursus, nāksies šķirties no 2 miljoniem latu, kurus veidos līdz šim radušās neattiecināmās izmaksas.
Lai gan R. Ķīlis vairākkārt uzsvēra, ka plānotā rīcība «nenozīmē kādas skolas slēgšanu vai nolemtību iznīcībai», profesionālo izglītības iestāžu vadītāji pauž bažas. «Nedrīkst apstādināt vilcienu, kad tas ir aizgājis jau tik tālu,» Dienai saka Aizkraukles profesionālās vidusskolas direktore Ruta Krūkle, kuras vadītajai mācību iestādei finansējums reālo būvdarbu neatbilstības projektam dēļ tika apturēts jau šovasar. Viņa stāsta, ka skolai patlaban neatbilstību dēļ ir jālauž līgums ar būvniekiem, taču to nav iespējams izdarīt, jo par padarītajiem darbiem ar otru līgumslēdzējpusi skola nav norēķinājusies. «Es nezinu, es nezinu, kas ar mums notiks,» neizpratnē ir direktore. Līdzīgas bažas aģentūrai LETA paudusi Jelgavas Amatniecības vidusskolas direktore Janīna Rudzīte, norādot, ka, pateicoties ERAF projektam, skola ir ceļā uz sakārtošanu, bet tā apturēšana nozīmētu konkurētspējas zaudēšanu.
Atšķirīga nostāja ir Profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas Tehniskā koledža (RTK) direktoram Jānim Rozenblatam, jo viņa vadītājai iestādei pieeja ERAF finansējumam bija liegta duālā statusa dēļ - tajā ir iekļauta gan profesionālā vidusskola, gan koledža. «Es ceru, ka nauda tiks sadalīta mērķtiecīgāk, jo tagad ir izdalīts kaut kas, kaut kur un daļa noteikti neaiziet ilgtspējai. Daļa aiziet tikai apēšanai,» saka J. Rozenblats, kurš cer, ka RTK varēs pretendēt uz finansējumu. Jaunajiem plāniem atvērts ir arī Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikuma direktors Imants Kupčs, kura skolu pieņemtais lēmumus «diez vai skars», jo ERAF projekta īstenošana jau tuvojoties finišam. Tomēr vienlaikus viņš cer, ka tas tehnikumu varētu skart pozitīvā veidā, jo tiks pavērta iespēja pieteikties papildu finansējumam, lai renovētu arī darbnīcu. «Tagad mums ir pieredze, katrā ziņā tas mums dos iespēju kvalitatīvāk sagatavoties šim te projekta pieteikumam. Noteikti būs vieglāk,» pārliecināts ir I. Kupčs.
Diena jau vēstīja, ka IZM jaunus MK noteikumus ERAF projekta īstenošanai plāno izstrādāt līdz martam.