«Krievi, kā jau labi draugi Kiprai, grib par mums parūpēties,» prezidentu citēja ziņu aģentūra Reuters. D. Kristofis uzsvēra, ka Kiprai lieti noderētu abi aizdevumi, lai stabilizētu valsts ekonomiku, ko satricinājusi Grieķijas parādu krīze.
Kipra nav kautrējusies atzīt, ka Krievija tai piedāvā aizdevumu ar pievilcīgākiem nosacījumiem, jo neizvirza prasību par taupības pasākumiem, turklāt piedāvā zemākus aizdevuma procentus. Kipra ar Krieviju jau pērn vienojās par aizdevumu 2,5 miljardu eiro (1,76 miljardi latu) apmērā, aizdevumam noteikti 4,5% procenti, un tas jāatmaksā 4,5 gadu laikā.
Arī jūlijā pārņemot savās rokās ES prezidentūru, Kipra solījusi īpašu vērību pievērst tieši ES un Krievijas savstarpējām attiecībām. Krievija cer, ka tai draudzīgā Kipra sekmēs vīzu režīma liberalizāciju.
Lai gan Kipra nav lūgusi konkrētu aizdevuma summu, eksperti lēš, ka valstij varētu būt nepieciešami vismaz 10 miljardi eiro (7,03 miljardi latu). Šonedēļ valstī viesojas arī tā sauktās troikas - Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda - pārstāvji, lai izvērtētu Kipras finanšu stāvokli, rakstīja ziņu aģentūra AP.