Evars Klešniks
Kāpēc neizdevās uzvarēt?
Pietrūka šodien ārējo spēlētāju, kas ierasti bija mūsu izlases trumpis. Aizsardzībā ielaisti 23 vārti, par ko nav pamata sūdzēties. Pietrūka mūsu iemesto golu. Ja būtu trāpījuši kaut tikai tos metienus, ko izpildījām no labām un izdevīgām pozīcijām, būtu uzvarējuši.
Vai pretinieku aizsardzībā bija kas mainījies?
Pretinieks ne ar ko nepārsteidza. Ar viņu aktīvo aizsardzību bijām rēķinājušies. Vienkārši vajadzēja būt precīzākiem savā saspēlē, savos metienos. Rezultāts jau rāda - aizsardzībā viss bija kārtībā, uzbrukumā ne.
Abās spēlēs ne pārāk veiksmīgi sākāt, tad mēģinājāt glābties...
Bosnijā vājais sākums bija liels pretinieku līdzjutēju nopelns. Nedaudz apjukām no tās atmosfēras. Šeit pašā sākumā ļoti gribējām parādīt, kurš ir saimnieks, taču sanāca pilnīgi otrādi. Viņi izrāvās, un tad tikai skrējām no aizmugures. Tas ir ļoti grūti, tāpēc paldies skatītājiem, kuru atbalsts ļoti palīdzēja, un tieši tādēļ mums galu galā izdevās tikt tuvāk. Pirmo reizi Dobelē šādu atmosfēru piedzīvoju. Žēl, ka līdz galam neizdevās atspēlēties.
Vai atslēgas brīdis bija divu minūšu mazākums beigās?
Tādus atslēgas brīžus var meklēt jau no paša sākuma. Pārāk tālu atlaidām viņus, un pēc tam iedzinēju lomā spēlēt ir ļoti grūti. Varbūt dažiem trūkst pieredzes, kas savukārt ir bosniešu trumpis. Tiešām redzams, ka tā ir ļoti spēcīga komanda.
Izjutāt to, ka pietrūka vairāku vadošo spēlētāju?
Jā. Viņiem katram laukuma spēlētājam visu laiku bija līdzvērtīga maiņa, kā mums šobrīd pietrūkst. Nevaram iedot pietiekami daudz atpūtas laika mūsu līderiem.
Kā noskaņoties pēdējām spēlēm?
It kā tām nav nozīmes, taču centīsimies uzvarēt, pierādīt publikai, ka protam spēlēt, esam labi spēlētāji. Jākrāj pieredze, jāaug, ar godu jāaizvada šis kvalifikācijas cikls.