Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis pārbaudi par LTRK valdes priekšsēdētājas publiskajiem izteikumiem. Tas būtu apsveicami, ja vien... Ja vien uzņēmēji, kuri partijām ir veikuši nelegālus ziedojumus, piekristu sniegt liecības, kas palīdzētu saukt pie atbildības melno kasu turētājus.
Ž. Jaunzeme-Grende pagājušajā nedēļā intervijā Dienai atzina, ka uzņēmēji klusē, jo baidās liecināt pret politiķiem. Šīs bailes var saprast.
Piemēram, tās vairo fakts, ka par vienu no būtiskākajiem atlases kritērijiem, izvēloties dažādu kontrolējošo iestāžu vadītājus, vēl aizvien kalpo piederība «pareizajām» politiskajām partijām.
Tikai pirms dažiem mēnešiem valdība sadūšojās atlaist par Tautas partijas protežē uzskatīto Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu. Savukārt par Valsts darba inspekcijas vadītāju pavisam nesen iecelts ZZS pietuvinātais Arnis Luhse. Arī citu institūciju vadībā ir atrodami partijām pietuvināti «speciālisti».
Tas daudzos uzņēmējos radījis aizdomas, ka, sniedzot KNAB liecības, kas var kaitēt kādam politiķim, viņi «uzprasīsies» uz pārbaudēm savos uzņēmumos. «Dumpinieku» uzņēmumus varot sodīt arī citos veidos, piemēram, liedzot šiem uzņēmumiem iespēju uzvarēt iepirkumu konkursos. Iespējams, visas šīs bažas ir nepamatotas, taču tās pastāv.
Tomēr arī uzņēmējiem būtu jāsaprot, ka klusējot viņi veicina korupcijas pūķa dzīvotspēju. Ne velti mēdz teikt, ka klusēšana nozīmē piekrišanu. Lai tiesībsargājošās iestādēs spētu nocirst pūķa galvu, ir vajadzīgs varonis, kurš tām sagādā zobenu. Proti, ir gatavs riskēt un liecināt pret melno kasu turētājiem.