Tādu kā Kavitus, kas kredītu nepieejamības dēļ nav varējuši īstenot savus plānus un paņemt Eiropas naudu attīstībai, uzņēmējdarbībā šogad nav retums. Lai gan teju visās jomās šogad kavējas paredzētās Eiropas naudas apguve, uzņēmēju sniegums šo resursu apguvē šajā gadā atbildīgās iestādes sarūgtina visvairāk. «Tā ir joma, kas, mūsuprāt, šobrīd ir visvairāk jāatbalsta. Lai komersanti varētu ražot efektīvāk, būtu konkurētspējīgāki un radītu jaunas darbvietas,» Dienai atzīst Finanšu ministrijas (FM) speciālists Aleksandrs Antonovs.
Lai uzņēmējdarbības attīstībai šajā gadā paredzētā, bet neizmantotā nauda nepazustu, to tuvāko nedēļu laikā paredzēts pārdalīt par labu bezdarbnieku atbalsta programmām, kur šobrīd resursi tiek izmantoti aktīvāk, nekā iepriekš cerēts. Ja nauda netiks pārdalīta un izmantota, pastāv risks pazaudēt daļu Eiropas turpmāko gadu naudas. Proti, ja Latvija pilnībā neizmantos tai šogad un nākamgad no Eiropas puses atvēlēto finansējumu, Eiropas Komisija 2012. gadā varētu samazināt savu turpmāko finansējumu fondiem.
Neizmantos pusi
Pēc A. Antonova sacītā, pērn Eiropas naudas apguves mērķis pilnībā netika pildīts, jo budžetā trūka naudas valsts līdzfinansējumam. Šajā gadā naudas ir vairāk, jo gada vidū nolemts palielināt valsts finansējuma daļu Eiropas naudās. Tādējādi šogad dažādām jomām kopumā atbalstā (Eiropas un Latvijas līdzfinansējums kopā) ir pieejami 445 miljoni latu. No tiem šā gada astoņos mēnešos bija izmaksāta nepilna trešdaļa.
«Lai gan ir loģiski, ka gada sākumā parasti izmantojam mazāk nekā gada beigās, taču trešā daļa, kas apgūta, mūs neapmierina,» noteica FM speciālists. Ministrijām ļauts grozīt iepriekšējos plānus, iekšienē pārplānojot naudu - novirzīt no programmām, kur resursi tiek izmantoti gausāk, pasākumiem, kur Eiropas nauda savukārt tiek apgūta aktīvāk. Taču tik un tā plāni netiek pildīti, tāpēc arī ir doma pārdalīt naudu no ministrijām, kur izredzes apgūt visu tām paredzēto naudu ir niecīgas, dodot tām, kas resursus izmanto aktīvāk.
Plāns ir pārdalīt Ekonomikas ministrijai (EM) šogad paredzēto naudu, jo tā paziņojusi, ka nespēs apgūt 28 miljonus latu - aptuveni pusi no uzņēmējdarbības attīstībai Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ERAF) paredzētās naudas. Arī Kultūras ministrija šogad, visticamāk, nespēs iztērēt tās programmās paredzēto - nedaudz vairāk kā trīs miljonus latu. Taču EM «diemžēl būs tai pirmajā vietā», noteica FM speciālists, tomēr piebilda, ka šogad biznesam atņemtā Eiropas nauda tiks atdota, tiklīdz tas spēs to apgūt.
Gāja pie daudzām
Bizness šogad kūtri apgūst Eiropas naudu, jo daudzi uzņēmēji, kas piesaka finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai, no tā vēlāk atsakās lielākoties kredītu nepieejamības dēļ. Pērn šī problēma nebija tik aktuāla, jo uzņēmējiem bija iespēja dabūt aizdevumus valsts programmās, kuru šogad vairs nav, Dienai norādīja EM. Visvairāk naudas uzņēmējdarbības attīstībai ERAF ir pieejama ražotņu būvei un iekārtu iegādei, kā arī mikro un mazo uzņēmēju atbalstam īpaši atbalstāmajās teritorijās.
Šai naudai pieteicās arī A. Vizuļa vadītais SIA Kavitus, 2008. gadā noslēdzot līgumu par Eiropas naudas piesaisti diviem projektiem - mazjaudīgu vēja ģeneratoru uzstādīšanai Latgalē Krievijas pierobežā un kvalificētu darbinieku piesaistei. Taču līgumi šogad lauzti, jo vairākas bankas atteica kredītu 250 000 latu vērto projektu īstenošanai. Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis Dienai norādīja, ka bankas joprojām visai piesardzīgi kreditē uzņēmumus un negrib finansēt pat salīdzinoši labus uzņēmumus. «Lielākā daļa uzņēmumu kredītus nedabū.» Jautātas, kāpēc bankas ir neatsaucīgas kredītu izsniegšanā ES fondu projektiem, Swedbank un SEB noteica, ka tās finansē labus un dzīvotspējīgus projektus, iepriekš vērtējot dažādus kritērijus.
A. Vizulis spēj saprast privāto banku lēmumu nedot kredītu, jo kā nodrošinājumu kredītam Kavitus varēja piedāvāt tikai iecerēto vēja parku ar tā iekārtām. Taču valstij piederošajai Latvijas Hipotēku un zemes bankai (LHZB), kas reklāmās slavē savas valsts uzņēmējdarbības atbalsta programmas, viņaprāt, vajadzēja būt pretimnākošākai un vairāk riskēt. LHZB atteicās Dienai komentēt konkrēto gadījumu, norādot: fakts, ka projektam tiks piesaistīta Eiropas nauda, negarantē kredīta saņemšanu. Katrā gadījumā tiekot vērtēta projekta atbilstība valsts atbalsta programmu nosacījumiem un maksātspēja, norādīja LHZB.