VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks atzina, ka koalīcijas partiju vidū bijuši dažādi argumenti - gan par, gan pret piedalīšanos, tomēr šoreiz partiju valdes nolēmušas būt saliedētas. Lai gan jautājums pats par sevi var būt kaitinošs, tomēr būtu pareizi, ja cilvēki izteiktu savu attieksmi un aizietu nobalsot atbilstoši saviem uzskatiem, atzina arī ZRP valdes loceklis Viktors Makarovs. Referenduma ignorēšana, viņaprāt, varētu beigties ar interesantu rezultātu, proti, ka tautas gribas izpausme ir par labu otrajai valsts valodai, jo nobalsot būs aizgājuši galvenokārt tie cilvēki, kas atbalsta ideju par krievu valodu kā otru valsts valodu.
Kā norādīja Vienotības valdes locekle Lolita Čigāne, partijas valde atbalsta aktīvu pilsoņu līdzdalību, tāpēc Vienotība pievienojusies kopīgajam koalīcijas partiju paziņojumam. «Ja šis referendums būs, tad tiem pilsoņiem, kuri uzskata, ka krievu valodai nevajadzētu būt otrai valsts valodai, ir aktīvi šis viedoklis jāpauž. Ja tie pilsoņi, kas uzskata, ka krievu valodai nevajadzētu būt otrai valsts valodai, izšķirsies par nepiedalīšanos referendumā un nebalsošanu pret, būtībā viņi iedos daudz lielāku svaru to cilvēku balsīm, kuri aizies un nobalsos par krievu kā otru valsts valodu,» uzskata L. Čigāne.
Politologs Juris Rozenvalds uzskata, ka šāds paziņojums īpaši nešķels sabiedrību, kā arī tautas nobalsošanas organizatori saprot, ka referendums ir lemts neveiksmei, ziņo LETA. Taču pie varas esošajiem jāņem vērā, ka ievērojama daļa cilvēku, kuri parakstījās, savu rīcību spēja pamatot pietiekami labā latviešu valodā. Tas daļēji izkliedē mītu, ka krievvalodīgie nemāk latviski un tāpēc cenšas panākt izmaiņas. Valdošajai koalīcijai krievvalodīgie būtu jāatzīst par leģitīmu kopienu, un jautājums jārisina politiski, sarunu ceļā, nevis tikai ar «dzelzsbetona paziņojumu» palīdzību.