Daļu no ģimenes ārsta ienākumiem veido tā sauktā kapitācijas nauda - maksājums par katru praksē reģistrēto pacientu neatkarīgi no tā, vai viņš apmeklē savu ģimenes ārstu vai nav bijis gadiem ilgi. Ja akceptēs patlaban apsvērto priekšlikumu, no kapitācijas naudas tiks izņemti maksājumi par pacientiem, kas nemaksā nodokļus.
VM valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško paskaidro - tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka Latvijā patlaban dzīvo 2,06 miljoni iedzīvotāju, taču pie ģimenes ārsta reģistrēti 2,14 miljonu, un par viņiem visiem ģimenes ārstiem tiek maksāts no veselības aprūpes budžeta. «Būtu jāmainās kapitācijas naudas daudzumam, kas tiek novirzīts ģimenes ārstam. Taču tad jārunā par citiem kompensējošiem mehānismiem, ko liekam pretī,» saka D. Mūrmane-Umbraško. Grūti esot pateikt, cik ļoti tas ietekmēs ģimenes ārstus, jo kapitācijas nauda neveido ģimenes ārsta pamatienākumus, tikai to daļu. «Jāmeklē risinājumi, ko darīt,» viņa saka. Veselības ministre Ingrīda Circene atzīst, ka šāda iecere ministrijā ir, taču uzsver: «Tas pagaidām ir liels rāmis, kurā ir daudzi jautājumi, kas jāprecizē.»
Ar ģimenes ārstiem jaunā veselības apdrošināšanas koncepcija šādā šķērsgriezumā vēl nav īsti apspriesta. Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska vispirms atzīst, ka par to nav ziņu, un saka emocionāli: «Mums primārajā (ģimenes ārstu - red.) aprūpē ir tikai deviņi procenti no valsts veselības aprūpes budžeta, kas ir viens no mazākajiem finansējumiem Eiropas valstīs, un, ja to samazinās vēl - uz reģistrēto iedzīvotāju skaita, nebūs mums primārās aprūpes ārstu, varbūt būs feldšeru aprūpe, varbūt tikai Rīgā būs ārsti.» Viņas ģimenes ārstes prakse ir Balvos, un viņa zina, ka daļa pacientu atrodas ārzemēs, daļa ir ilgstošie bezdarbnieki, daļa nemaksā nodokļus, līdz ar to varot diezgan skaidri teikt, ka viņas praksē reģistrēto pacientu skaits saruks. L. Kozlovska pieļauj, ka jaunā iecere visvairāk varētu ietekmēt ģimenes ārstus reģionos, kur ir daudz nestrādājošo.