KP konstatējusi, ka aizliegtā vienošanās par vienotu un fiksētu starpbanku komisiju bijusi spēkā no 2002. gada 1. decembra līdz šā gada 7. janvārim; banku dalības ilgumi tajā bijuši atšķirīgi. Starpbanku komisija ir maksa, ko banka, kas ir ierīkojusi POS termināli tirdzniecības vietā un tādējādi nodrošina cilvēkiem iespēju veikalā norēķināties ar karti, maksā citām bankām par iespēju pieņemt maksājumus ar šo citu banku izdotajām kartēm, skaidro KP. Maksas nav gadījumos, ja viena un tā pati banka ir izdevusi karti, ko pieņem šīs pašas bankas POS terminālī.
Starpbanku komisija astoņus gadus bijusi vidēji 0,6% no maksātās summas debetkartēm, bet 0,75% - kredītkartēm, Dienai sacīja KP vadītāja Ieva Jaunzeme. Vienlaikus maksa, ko tirgotāji maksā par POS termināļu izmantošanu karšu pieņemējbankai, ir samazinājusies no 3% līdz vidēji 1% no summas. Konkurences uzraugs uzskata, ka maksa tirgotājam par POS termināļa apkalpošanu varētu sarukt straujāk, ja mazinātos kartes pieņēmējbankas maksātā komisija kartes izdevējbankai. Starpbanku komisija un līdz ar to arī tirgotājiem piemērotais maksājums KP ieskatā nav bijis ekonomiski pamatots un nav ticis pielāgots mainīgajiem tirgus apstākļiem - pieaugot karšu maksājumu apjomam un banku ienākumiem, izdevumiem vajadzēja samazināties, līdz ar to bija jāsarūk arī starpbanku maksājumam.
Bankas neesot spējušas sniegt ekonomisku pamatojumu to noteiktajām komisijas maksām, kas KP ieskatā nereti bijušas augstākas par starptautisko maksājumu karšu prasītajām. KP uzskata, ka vienošanās par starpbanku komisiju nemotivēja bankas samazināt tirgotājiem noteikto komisijas maksu, kas neizbēgami ietekmēja arī preču cenas tirdzniecības vietās, kur var norēķināties ar kartēm. Tāpat vienošanās mazina citu banku interesi piedāvāt savus POS termināļus, jo arī bez tiem šīs bankas par iespēju norēķināties ar to izdotajām kartēm var gūt fiksētus ieņēmumus starpbanku komisijas veidā. «Tika būtiski ierobežota banku savstarpējā konkurence un vēlme piedāvāt savus POS termināļus par zemākām izmaksām,» teikts KP lēmumā. Patlaban POS termināļus apkalpo un kartes pieņem deviņas bankas, to skaits kopš 2005. gada nav mainījies, norāda KP.
Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Teodors Tverijons nodēvējis KP lēmumu par absurdu un nepamatotu. «Esošā norēķinu sistēma ir caurspīdīga un visām bankām nodrošina vienlīdzīgas konkurences iespējas, kā arī ļauj patērētājiem ar vienādiem noteikumiem norēķināties ar jebkuras bankas karti jebkurā veikalā,» uzsver LKA vadītājs. Bankas gan arvien vairāk komisijas nosaka divpusējos līgumos, un KP cer, ka šādas individuālas vienošanās ļaus reaģēt uz tirgus izmaiņām, samazināt maksu tirgotājam par POS apkalpošanu. Maksājumu sistēmu un bankomātu tīkla apkalpojošās kompānijas First Data izpilddirektore Zanda Brīvule-Jansone gan norādīja, ka maksas šajos uz individuālajām izmaksām balstītajos divpusējos līgumos ir tādas pašas.
Līdzīgu aizliegtu vienošanos KP konstatēja par vienotu komisijas maksu, ko viena banka maksāja otrai, ja pirmās klients otras bankas bankomātā izņēma naudu vai aplūkoja konta bilanci. Tomēr šī vienošanās vairs netiekot tik plaši izmantota kā sākumposmā no 2002. gada.