Viņš vēl neatklāja, ar ko varētu nodarboties turpmāk. Par padomnieka atlūgumu ministrs V. Dombrovskis, kurš amatā stājās maija sākumā, plašākus komentārus nevēlējās sniegt.
Taču viss liecina, ka saziņas valoda ministrijā nav galvenais iemesls padomnieka nodomam mainīt darbu. Neoficiāli avoti norāda, ka pretrunas izraisījusi ietekmes pārdale - tās pilnvaras, kas iepriekšējā ministra Roberta Ķīļa (RP) laikā bija R. Tukišam, tagad ir ieguvusi A. Kononova. Ministra R. Ķīļa biroja vadītāja Nellija Titova savukārt ir ministra padomniece. Jāatgādina, ka R. Ķīlis bieži slimoja un ministrijā labu laiku nebija arī valsts sekretāra, tāpēc R. Tukiša pienākumos bijis plašs jautājumu loks. Sabiedriskās attiecības ir tā joma, kurā spēcīga jūtas arī jaunā biroja vadītāja A. Kononova. Ceturtdien - nākamajā dienā pēc paziņojuma par amata atstāšanu - R. Tukišs Dienai atzina, ka viņš nejuties šajā darbā iesaistīts, jo biroja darbinieku sanāksmes nav notikušas un nekāda informācija pārējiem padomniekiem neesot bijusi pieejama.
A. Kononova iepriekš bija Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) sabiedrisko attiecību padomniece. Viņa Dienai atzina, ka arī ar N. Ušakovu ir sarunājusies krieviski. Lūgta raksturot pienākumu sadali starp viņu un R. Tukišu, A. Kononova atbildēja, ka nevarot to izdarīt, jo R. Tukišs reti esot bijis ministrijā. Viņa apstiprināja, ka veicot arī nu jau aizgājušā kolēģa pienākumus, taču noraidīja pārmetumus, ka biroja darbā visi netiktu iesaistīti. «Visi strādā un dara kopīgo darbu ministrijas labā,» sacīja A. Kononova. Atsevišķi avoti gan neoficiāli norādīja, ka biroja vadītāja dažos gadījumos izšķir, kurš jautājums ir svarīgs, kurš nav, tas radot bažas, vai V. Dombrovskis patiešām turpinās R. Ķīļa pieteikto reformu īstenošanu.
Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība) ar jaunā nozares ministra V. Dombrovska darbu ir apmierināta, jo ar šīs jomas pārstāvjiem ir sācies dialogs. Tā iepriekšējā periodā bija pietrūcis, vai arī tas ticis īstenots netiešā formā ar preses paziņojumiem un videoklipiem. «Reiņa Tukiša loma ministrijā bija ļoti liela, jo vairumā gadījumu ministrs runāja ar viņa muti,» sacīja I. Druviete. Viņasprāt, tieši sabiedrisko attiecību ziņā «mēs varējām runāt par vislielākajiem defektiem Izglītības un zinātnes ministrijas darbībā». Komisijas priekšsēdētāja uzskata - to, kādā valodā divi cilvēki savā starpā runā par privātiem jautājumiem, nevienam nav tiesību reglamentēt. Taču ministrijās darba valoda ir valsts valoda un pilnīgi nepieļaujama būtu komunikācija par darba jautājumiem citā valodā, ja klāt ir ministrijas darbinieki. Tas, ka iestādē strādājošie savā starpā sarunājas krieviski, iespaido valodas vidi ministrijā, bet tas nav likuma pārkāpums, atzina I. Druviete. Pārkāpums būtu, ja netiktu nodrošināts valsts valodas lietojums vai tulkojums oficiālā darba sanāksmē.