Savukārt Ventspils mērs A. Lembergs ceturtdien lūdzis Rīgas apgabaltiesu izņemt no krimināllietas visus materiālus, kas satur sensitīvus datus par viņa privāto dzīvi, vēsta LETA. 2009. gadā viņš to reiz jau lūdzis, bet tiesa tolaik lūgumu noraidīja. Ja lūgums būtu apmierināts, tad viņa bērnu Anrija un Līgas kontu izdrukas nebūtu noplūdušas, uzskata A. Lembergs.
Latvijas Universitātes Cilvēktiesību institūta eksperts Māris Ruķers skaidro, ka par sensitīviem uzskatāmi dati par cilvēka veselības stāvokli, bet finanšu dati likuma izpratnē tādi nav. Tomēr sensitīva ir informācija, ja ar bankas karti, piemēram, ir veikta samaksa par ārstniecības pakalpojumiem. Tad likums būtu pārkāpts.
Latvijas Televīzijas žurnāliste Ilze Nagla, kas pirmā publiskoja Ilmāra Poikāna jeb Neo iegūtos datus no Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes, uzskata, ka «rokasgrāmatas» gadījumu var vērtēt no diviem aspektiem: no juridiskā - vai nav pārkāpta personu privāto datu aizsardzība, un no sabiedriskā labuma viedokļa, kas šajā gadījumā esot gūts. «Aivars Lembergs ir valsts amatpersona, viņa gadījumā datu publiskošana ļauj saprast, vai viņa amatpersonas deklarācijā norādītie dati atbilst patiesībai. Šajā kontekstā sabiedriskais labums, manuprāt, ir redzams. Cits jautājums ir, piemēram, par Līgu Lembergu, jo viņa nav pazīstama persona,» uzskata I. Nagla.
Atgādinām, ka pirms pāris nedēļām internetā parādījās, iespējams, A. Lemberga bērnu tēriņi, bet ceturtdien tīmeklī publicētas 446 lappuses ar kontu izdrukām, kas, iespējams, atspoguļo Ventspils mēra un smagos finanšu noziegumos apsūdzētā A. Lemberga finanšu darījumus.