Atis Lejiņš
Karš beidzās pirms 67 gadiem, un mani priecē, ka beidzot latviešu karavīri, kas bija spiesti karot divās Latvijai naidīgās armijās, tagad sākuši savā starpā sarunāties. Viņi taču nebūtu šāvuši viens uz otru, ja Hitlers ar Staļinu nebūtu sākotnēji kopā iesākuši karu! Bez iepriekšējā gadsimta lielāko slepkavu vienošanās nebūtu iespējams arī holokausts, kur nu vēl pats karš! Bet mums te, Latvijā, ir atkal kļuvis aktuāls jautājums par ebreju īpašumiem. Vai nevaram arī šeit pielikt punktu? Domāju, ka varam, lietišķi izdiskutējot, rast kopīgu risinājumu bez liekām emocijām, jo acīmredzot īpašumu restitūcijas jautājums Latvijas ebrejiem vēl nav nokārtots. Bet tas nenozīmē, ka, atsaucoties uz holokaustu, īpašumu restitūcijā ebreji varētu gūt kādas privilēģijas, kādas nav citām tautībām. Latvija kā valsts saviem pilsoņiem ebrejiem nekā ļauna nedarīja. Šī ir jūtīga tēma, jo var tikt tulkota kā plašāka tēma pasaulē vispār par holokaustu. Par holokaustu kā tādu, proti, briesmīgas traģēdijas pieminēšanu, ir diezgan lielas diskusijas gan ASV, Eiropā, Vācijā, gan pašā Izraēlā.